en-lv.hyp

Labākais novēlējums mūsu mīļajam kolēģim, igauņu, latviešu un arī lībiešu valodas pētniekam Lembitam Brīvajam, saņemot Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas Valodas balvu!
Apsveikumi Igaunijas Republikas prezidenta ievēlēšanai Alar Karis – bijušais Tartu Universitātes rektors, kurš, būdams Igaunijas Nacionālā muzeja direktors, arī ir lībiešu mantojuma turētājs!
Laimonis Rudzitis – Rīgas lībiešu pēctecis – 115!
Mēneša postenis – Līvu Vasaras Universitāte un Lāži Oka
Lībiešu vasaras Universitātes tradīcija kopš 2013. gada sākuma ir bijusi fotogrāfija no tās dalībniekiem slavenajā Lāžu Okā Lībiešu krastā.
No 2021. gada 30. jūlija līdz 8. augustam Košragā notika trešā Lībiešu vasaras universitāte, kuru organizēja LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Tartu Universitāti.
Lībiešu vasaras universitātē dalībnieki iepazinās ar lībiešiem, iepazinās ar lībiešu vēsturi, kultūru un iepazinās ar situāciju mūsdienās; viens no tematiem bija arī lībiešu pēdējais vēsturiskais apmetums – Lībiešu krasts, tāpēc tas tika izvēlēts par Lībiešu vasaras universitātes vietu.
Lībiešu vasaras Universitātes tradīcija kopš 2013. gada sākuma ir bijusi fotogrāfija no tās dalībniekiem slavenajā Lāži Okā Lībiešu krastā.
Lāži Oaks vismaz divus simtus gadus ir bijis Lāži mājas ēkas dekors un dārgums Vaides ciemā.
Nika Polmanis (1823), pirmais profesionāli izglītotais lībiešu skolotājs, dzimis Lāču dzimtenē; kopš 19. gadsimta 60. gadiem bija Launiču ģimene, kuras pārstāvis Andrejs Launičs 19.gadsimtā rakstīja lībiešu kāzu un sadzīves paradumu aprakstus. Lāžu māja ir bijusi arī lībiešu pamatskolas bērni (1923–1937).
1930. gadu beigās Alfons Bertholds (1910–1993) – zvejnieks, lībiešu dzejnieks un lībiešu folkloras dzejnieks – kļuva par Lāžu dzimtenes īpašnieci, un pat tagad Bertholdu ģimene joprojām dzīvo netālu no Lāžu ozola.
Lībiešu vasaras universitāte ir beigusies, taču daži no tās mirkļiem var tikt atkārtoti eksperimentēti caur Latvijas televīziju.
Vēlreiz – daudz, daudz paldies visiem dalībniekiem un atbalstītājiem – Tartu Universitātes ASTRA projekts PER ASPERA, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Universitāte un citi draugi.
Īpašs paldies Talsu TV par sirds sasilšanas sanāksmi un Marča Daniela Skibsteda Volhardta, Tuuli Tuiskas un Miina Norvika pieredzes apmaiņu.
Rīt jau trešā Lībiešu vasaras universitāte sākas Koštrõgā!
Ikmēneša objekts – Kolkas bākas dzīvojamās ēkas kapsēta
Žurnālā "Ilustrēts Junioriem" (Illustrated for Juniors) Daniels Skulte vaicā: "Vai lībiešu valoda vēl ir dzīva?" Žurnāls ar UL Lībiešu institūta palīdzību sniedz atbildes par lībiešu valodu šodien un pagātnē, kā arī par lībiešu un latviešu valodas saistību.
Liels paldies Danielam par uzdoto jautājumu!
Lai jūs visi gribētu laimīgu pusaudzi!
Saruna ar Helmī Stalte
Piekrastes jūrmalas – redzi Irē (Mazirbes)!
Apsveicu Latviju par tās neatkarības atjaunošanas gadadienu!
Paldies visiem, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem, bet īpaši vienam no lībiešiem Ilmāram Geigem!
draudzīgs apsveikums visiem igauņiem no UL profesores Janīnas Kursītes un viņas ģimenes.
Latvijas Universitātē publicēta Renātes Blumberga grāmata par lībiešu namu.
Apsveicu Tõnis Lukasu – jauno Igaunijas Literatūras muzeja direktoru, kur tiek glabāta galvenā kolekcija par lībiešu nemateriālo mantojumu!
Monthly Item – liela formāta Nika Polmaņa portrets (122×207 cm) no režisora Uģis Olte gaidāmās filmas “Upurga”.
Ir publicēta DHN2020 konferences procedūra.
Tajās var iepazīties ar Gunta Kļava un Valts Ernštreits, UL Lībiešu institūta zinātnieku rakstu “Lībiešu ievešana digitālajā telpā”. Rakstā koncentrējas uz digitālajām cilvēktiesībām un to, kā tās var palīdzēt apdraudētajām valodām un kultūrām, jo īpaši lībiešu valodai.
Karls Pajusalu radio stāsta par ludzas igauņu valodu.
UL Lībiešu institūta zinātniskie palīgi Elvīra Kalniņa un Annija Lazdiņa piedalījās Zinātnieku naktī 2021. gadā un stāstīja par savu pieredzi, pienākumiem un pētniecību.
Laimīga Neatkarības atjaunošanas diena, mīļā Latvija!
Mūsdienās lībieši modina putnus.
Klausieties lībiešu tradicionālo putnu nomodas dziesmu, ko izpildījis lībiešu dzejnieks un kultūras turētājs Pēteris Dambergs!
Pirms 101 gada tika dibināta Mātes valodas biedrība (Igaunija). Tā pirmo reizi publicēta grāmata bija arī pirmā sekulārā grāmata lībiešu valodā – pirmā lībiešu lasītāja!
Laimīga dzimšanas diena!
24. martā demonstrācijas seminārā par cilvēkresursu digitālo resursu izmantošanas iespējām UL Lībiešu institūts runās par lībiešu valodai un kultūrai paredzētiem resursiem.
Ja mēs nevaram iet uz Kolkas, Kolkas nāk pie mums!
UL Lībiešu institūts piedalās diskusijā par nacionālajiem jautājumiem – 2. dienā.
UL Lībiešu institūts piedalās diskusijā par nacionālajiem jautājumiem.
Uzruna par lībiešiem gaidāma rīt.
UL Lībiešu institūta pētnieka Uldis Balodis grāmata "Lutsi kiele lementar. Ludzas igauņu valodas ābece" atzīta par 2020. gada labāko Latvijas Universitātes sociālo zinātņu grāmatu!"
103! Laimīga dzimšanas diena, mīļā Igaunija!
1912. gadā somu valodnieka Vilho Setälä radītā lībiešu fotogrāfiju kolekcija tagad ir skatāma krāsā.
Paldies Twan Goosen par krāsošanas darbu.
Valts Ernštreits, UL Lībiešu institūta vadītājs, par Kurzemes valodas saglabāšanu un izmantošanu, kultūras pieejamību reģionos un digitālo resursu izmantošanu diskusijās par Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas izstrādi 2021–2027. gadā.
LSM: "Lībiešu valodai ir nepieciešama reanimācija".
Meklējot pazudušos vārdus: UL Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis par valodām, dzīvi Arizonas un sevi.
Lībiešu skaņdarbs arī Starptautiskā Mātes valodas dienā!
Šogad Abja-Paluoja Igaunijā būs Finno-Ugric kultūras galvaspilsēta.
Ko saka dzīvnieki
Sing līdzi un iemācīties lībieti!
Par kardināliem un starpkaru virzieniem Lībijā.
Tas ir rīts
UL Lībiešu institūta jauns projekts lībiešu valodas aqusition.
Šodien ir valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūras vēsturiskās zonas “Lībiešu krasts” 30.gadadiena – pirmā institūcija Latvijā lībiešu aizsardzībai (noslēgta 2003.gadā)
Monthly Item – Lielirbes (Lielirbes) ciema iedzīvotāju deklarācijas Lielirbes skolas administratoram. Kāpēc tie tika sagatavoti?
Atbildot uz UL Lībiešu institūta pieprasījumu, Lucim ir izveidots arī Brailles skripts! Paldies vēlreiz Harris Mowbray!”
UL Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis ir nominēts Latvijas kultūras balvai "Boņuks 2020" par savu luciņu valodas primeri.
Skaitļi
Latvijas Valsts Prezidents ir atbalstījis vairākus UL Lībiešu institūta priekšlikumus viņa ierosinātajam projektam “Latvijas Vēsturisko zemesgrāmatu likums”.
No 4. janvāra Latvijas Radio 3 programmā "Rīta regtaimi" tiks demonstrēts jauns informatīvais rublis "Vai tu zini?", kur katru trešdienu varēsi dzirdēt stāstus par lībiešiem.
Ceturtais stāsts sniedz atbildi uz jautājumu "Vai zināt, kāpēc augusta pirmajā sestdienā tiek svinēti lībiešu svētki?"
Kad es eju jūrmalā
Trešais stāsts sniedz atbildi uz jautājumu "Vai jūs zināt, ka katrs no mums zina nedaudz lībiešu?”
Lībiešus Latvijā var redzēt arvien vairāk.
Šeit ir zīme, kas norāda uz Kolkas lībiešu biedrības māju Kolkas ciema centrā.
Doers
Otrs stāsts sniedz atbildi uz jautājumu "Vai jūs zināt, kāpēc latvieši, igauņi un lībieši stāv uz vienas un tās pašas melodijas skaņdarbiem?"
Lībiešus Latvijā var redzēt arvien vairāk.
Šeit ir Mērsrags pagastā uzceltais tirgus biškopis.
Paldies, Mērsrags informācijas centrs!
Mēneša postenis – Viktors Bertholds – lībietis, zvejnieks, dziednieks – 100
No 4. janvāra Latvijas Radio 3 programmā tiks demonstrēts jauns informatīvais rublis "Vai zināt?", kur trešdienās var dzirdēt arī stāstus par lībiešiem!
Pirmais stāsts sniedz atbildi uz jautājumu "Vai jūs zināt, ka visdraudīgāko valodu Eiropas Savienībā var atrast Latvijā?"
Par projektu “Sing along and learn livonian!”, lībiešu ceļojumu uz UNESCO un vietējo valodu desmitgadi.
Šodien 900 sekundēs – Latvijas Universitātes Lībiešu institūts.
Krāsas
Par projektu “Sing along and learn livonian!”
Sing līdzi un studēt lībiešus! Jauns UL Lībiešu institūta projekts lībiešu valodas aqusition.
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts novēl visiem Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!”
Atjauninātas: lībiešu materiāli Somijas kolekcijās.
Museovirasto Somijas mantojuma aģentūra atklāj tās kolekcijas (tostarp lībiešu mantojumu) publiskai lietošanai!
Ir jaunas dziesmas lībiešu valodas apguvei!
Laimīga dzimšanas diena, mīļā Somija!
Mēneša postenis – Kārlis Stalte Apliecinājums par saņemto maksu 42 eksemplāru “Ūž Testament” (Jaunā Derība) tulkoja lībiešu valodā, ko lībiešu savienība iegādājās kā dāvanas Ziemassvētkiem.
26. novembrī par Latvijas Zinātņu akadēmijas atbilstīgo locekli ievēlēja UL Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu.
Apsveicu Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienu un Līvu karoga 97. dzimšanas dienu!
Drawing: Looritse Veinberga.
Dzejoļu kolektīvs "Trilium" saņēmis Finno-Ugric literatūras asociācijas un Kindred Peoples programmas literāro balvu dzejoļu kategorijā.
Balva ir noteikta un piešķirta kopš 2007. gada.
Monthly item – fotogrāfija no Livonijas Nacionālā nama atklāšanas ceremonijas 1939. gada 6. augustā, kurā notika divas spēles.
Fotoattēlā var redzēt abu performanču aktierus, bet ikmēneša elementa aprakstā var uzzināt vairāk par abām performancēm.
9. novembrī Igaunijas Literatūras muzejs svin igauņu folkloras arhīva dibinātāja Oskara Looritsa 120. jubileju.
Viena no Oskara Loorits pētniecības jomām bija lībiešu folklora.
Seto institūts šodien svin savu 5 gadu jubileju!
Labākie vēlējumi!
UL Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits runā par lībiešiem Mātes valodas dienā Helsinkos.
Video par Ventspils Līvu kultūras dienām 2020.
Laipni lūdzam livones.net – lībiešu kultūras, valodas un vēstures portālā!
Grāmatas sadaļā ir apkopoti raksti, saites un video par lībiešu tematiem, kas apkopoti pa kategorijām.
Novēlam veiksmi iemācījoties lībiešu kultūru!
Lībieši ir latvieši, kas ir latvieši, un viņiem ir bijusi liela nozīme mūsdienu latviešu valodas un kultūras attīstībā.
Latvijas un vairāku seno Baltijas valstu – Latgaliešu, Semigaliešu un kuratoru – saskarsmes rezultātā veidojas Latvijas unikālās iezīmes, jo īpaši šīs savstarpējās ietekmes rezultātā.
Tāpat lībiešu ietekmi var sajust visā Latvijas tradicionālajā un mūsdienu kultūrā, sākot no folkloras līdz kulinārajām tradīcijām.
Šā iemesla dēļ lībiešu tradicionālā kultūra ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un Latvijas Republikas Satversmes preambulā uzsvērta lībiešu tradīcijas nozīme Latvijas identitātes veidošanā.
Lībieši ir spējuši saglabāt savu valodu un kultūru līdz pat mūsdienām un turpina to attīstīt, jo ir kļuvuši par daļu no mūsdienu Latvijas kultūras telpas.
Atšķirībā no latviešu valodas, kas ir daļa no Indoeiropas valodas ģimenes Baltijas filiāles, lībiešu valoda pieder ukraiņu valodas ģimenes somu filiālei.
Tuvākie lībiešu valodas radinieki ir igauņi, somi un Kareļi, tālākie ir Sámi, ungāri, Mordvin un citas ukraiņu valodas.
Livonia UNESCO Atlasē par pasaules valodu apdraudējumu ir uzskaitīta kā kritiski apdraudēta valoda.
Lībiešu statuss Latvijā ir definēts Valsts valodas likuma 4. pantā: “Valsts nodrošina lībiešu kā pamatvalodas saglabāšanu, saglabāšanu un attīstību”.
Kopš 2009. gada latviešu valoda kā latviešu tradicionālās kultūras sastāvdaļa ir iekļauta latviešu kultūras kanonā.
19.gadsimtā lībiešiem vēl bija aptuveni 3000 runātāju, līdz 20.gadsimta vidum – ap 1500 runātāju, bet šobrīd pasaulē var būt vislabākie 30 cilvēki, kas var sazināties lībiešu valodā.
To cilvēku skaits, kuri ir iemācījušies lībiešu pamatus, tomēr turpina pieaugt.
Zināšanas par lībiešiem un arī prasme tajā ir svarīga latviešu dabas izpratnei, jo abas valodas viens otru ir ietekmējušas, izmantojot ilgstošu saskarsmi.
Lai gan tajā ir maz runātāju, lībiešu valoda ir svarīga tiem, kas pētījuši ukraiņu valodas, jo tā ir unikāla un satur daudzas senās iezīmes.
Tāpat valodas zināšanas ir fundamentālas paši lībiešiem, jo tā ir bijusi tieši valoda, kas vienmēr ir bijusi viņu identitātes pamats.
Pašlaik lībiešus ir iespējams apgūt, izmantojot pašstudiju, kursos vai nometnēs, kā arī kādās universitātēs.
Cerams, ka nākotnē lībiešus varēs uzzināt arī tiešsaistē.
Lībieši ir unikāli ne tikai valodas un vēstures dēļ, bet arī bagātīgā kultūras mantojuma dēļ. Uzziniet vairāk par to Tradicionālās kultūras sadaļā.
Lībieši turpināja attīstīt savu kultūru mūsdienu laikos. Viņu mūsdienu mākslas, mūzikas un literatūras tradīcijas jau gandrīz 200 gadus stiepjas atpakaļ.
Uzziniet vairāk par lībiešu kultūru mūsdienu kultūras sadaļā.
Libērija apkopo visu veidu publiski pieejamo informāciju par lībiešiem.
Šeit atrodami dažādi pētījumi par lībiešu vēsturi un kultūru (studijas lībiešu valodā atrodamas lingua.livones.net), grāmatām, interneta resursiem, video u.c.
Šī sadaļa pastāvīgi tiek atjaunināta ar aktuālām publikācijām un jaunumiem.
Laikposmā no 1988. līdz 1990. gadam tika filmēti lībiešu stāsti (Lībiešu stāsti).
Tajā iekļauti Oskars Stalte, Elfrīda Žagare, Alfons Bertholds, Paulīne Kļaviņa, Andris Zēbergs un Irma Fridrihsone.
Filmā tiek izmantotas filmas no Igaunijas Filmu arhīva un Igaunijas Televīzijas arhīva (Eesti Telefilmu arhīvs).
Struktūras autors un režisors bija Enn Säde un kamermens bija Ago Ruuss.
Lībiešu dziesmas (Lībiešu dziesmas) ir pirmā dokumentālā filma, kas tapusi Latvijā par lībiešiem.
Filma bija tās autora, režisora un kamermeistara Andris Slapiņa diplomdarbs All-Union State Institute of Cinematography ( Kīnkamäg  Kīnkamäg  Kīnkamäg  Kīnkamäg  Kīnkamäg  Kīnkamäg).
Igaunijas Televīzijas filma Lībiešu pludmalē (On the Livonian Coast) sniedz ieskatu kurzemnieku ikdienas dzīvē 1960. gados.
Šajā filmā parādās daudzi pazīstami lībieši (Hilda Grīva, Katrīna Krāsona un citi).
Filma ir galvenokārt lībiešu un igauņu valodā. Filmā attēlotas arī vairākas lībiešu tautasdziesmas un citas mūsdienu lībiešu grupas.
Filmas režisors ir Endels Nõmbergs, scenāriji – Edgars Vērs un Ansis Vists.
Viktors Bertholds – lībietis, zvejnieks, dziednieks – 100
Viktora Bertholda (1921–2009) īpašība bija pēdējā, kas ikdienā vēl runāja lībiešu valodā, vismaz tad, kad viņa sieva Marta (1925–1994) vēl bija dzīva, V. Bertholds bija arī viens no Igaunijas un Somijas zinātniekiem, ar kuru varēja brīvi runāt dzimto lībiešu valodu krastā.
Neskatoties uz to, ka tas ir ļoti svarīgi, tas nozīmē, ka tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai tas ir nepieciešams, vai tas ir nepieciešams.
Lielāko daļu no savas dzīves Viktors Bertholds dzīvoja Kolkā.
Viņš pievienojās lībiešu lietām pēdējā laikā, kad bija maz lībiešu runātāju, kad katra runātāja vērtība bija stipri palielinājusies.
1990. gadu sākumā Viktors un Marta saviem kolēģiem mācīja lībiešu valodu.
Kamēr viņš varēja, katra augusta pirmajā sestdienā Viktors vienmēr bija klāt lībiešu festivālā Mazirbē.
Viktors Bertholds dzimis 1921. gada 16. janvārī Kārlis un Marija Bertholds ģimenē Vaidā Žonakā.
Vismaz sešām paaudzēm Žonaki bija mājinieki plašajai un stiprajai lībiešu Berthold ģimenei, no kuras nākuši vairāki svarīgi skaitļi lībiešu kultūras vēsturē.
Gan ar brāli Alfonu Bertholdu (Lībiešu dzejnieks, folkloras stāstītājs), kas aug stingri lībiešu ģimenē, viņi visu mūžu saglabāja lībiešu valodu dzīvu.
Tas bija Bertholdu ģimenes pēcnācēji, kuri šodien bija vislabākie lībiešu valodas runātāji.
Kārlis un Marija Bertholds ar savu vecāko dēlu Alfonu Vaidā, Jonaki ap 1920. gadu
Lai gan uz papīra Viktoru un Marta Bertholdu ģimene faktiski bija pēdējā krastā, kas ikdienā runāja viens ar otru lībiešiem, abi bērni nemāca lībiešu valodu.
Meita Ārija Bertholde, kura kopš 1995. gada ar meitu Baiba ir pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, atgādināja:
Mēs vienmēr ikdienā runājām par lībiešiem savā mājā.
Pat tad, ja vecāki negribēja saviem bērniem saprast, par ko viņi runāja.
Es gribēju valodu iemācīties.
Tagad es zinu tikai dažus vārdus, un es atceros dažas dziesmas.
Es domāju, ka es varu lasīt, jo atceros, ka mana māte māca man lasīt umautus.
Kad vaicāju mātei, kāpēc viņai netika mācīta valoda, māte teica, ka tā ir neatzīta un neatļauta valoda.
Viktors un Marta Bertholds lībiešu valodas klases laikā Kolkas vidusskolā 1990. gadu sākumā.
2008. gada vasara bija pirmā, kad Viktora vieta uz soļa Livonijas festivālā tika atstāta tukša.
Viktors Bertholds aizmirsa 2009. gada 23. februārī astoņdesmit astoņu gadu vecumā.
Viņš atpūšas Kolkas kapos.
Bijušie Vecā Žonaki Viktors Bertholds un Paulīne Kļavina iedzīvotāji Lībiešu tautas nama Mazirbē 50 gadu jubilejā 1989. gada 5. augustā.
Izmantotie resursi:
Šuvcāne B. „Sauc par Vaidi manu ciemu.” R., Latvijas avīze, 2015. 306.–311. lpp.
Saruna ar Viktoru Bertholdu Kolkā 2003. gada augustā.
Videoieraksts.
Reordinājis LFK palīgs Aldis Pūtelis.
Ārija Bertholdes vēstule Baibai Šuvcānei 2014. gadā.
CHAT LIVONIAN EVER WEDNESDAY
5. novembrī notika Lībiešu fonda un Lībiešu kultūras centra valdes kopīga sanāksme, kuras laikā tika apspriestas portāla livones.lv piedāvātās iespējas lībiešu valodas lietošanā un popularizēšanā.
Abas organizācijas atzina, ka vietnes pārbūve un paplašināšana tagad ļauj ne tikai apmainīties ar viedokļiem, jaunumiem vai pievienot apsveikumus un ziņas lībiešu valodā, bet arī veikt tiešsaistes sarunas portālā Livones.lv čatā.
Tādēļ saskaņā ar LKS iniciatīvu tika pieņemts lēmums, ka sākot ar 25.novembri katru trešdienas vakaru no plkst.20.30 Lībiešu valodā notiks čata stunda.
Modeļa lomu iedeva Valts Ernštreits.
Portāla Livones.lv kopienas nodaļa.
Sarunas funkciju var atrast portāla Kopienas sadaļā. Kopienas nodaļas izveidi atbalsta Nordplus programma.
2011 - LIVONIAS VALSTS UN KULTŪRAS GADA
Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un biedrība Lībiešu kultūras centrs (Lībiešu kultūras centrs) ir pieņēmusi lēmumu izsludināt 2011. gadu par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu.
Ideja ir balstīta uz vairākiem iemesliem gan ar ievērojamu kultūru, gan vēsturisku vērtību, gan pašreizējās nozīmes iemesliem, tāpēc 2011. gads šķiet iezīmējams ar diezgan unikāliem notikumiem.
2011. gadā ir 150 gadi kopš pirmās lībiešu gramatikas grāmatas un vārdnīcas vācu valodā publicēja Krievijas Zinātņu akadēmijā Sanktpēterburgā A.J.Sjogrena un F.J.Wiedemann. Grāmatā bija iekļauti pirmie lībiešu folkloras, dzejas un reliģisko tekstu paraugi.
Pirms 90 gadiem tika publicēta pirmā nereliģiskā grāmata lībiešu valodā – Lībiešu pirmā lasāmgrāmata (pirmais lībiešu lasītājs), kuras sākums ir Igaunijas Akadēmiskās dzimtās valodas biedrības (Akadeemiline dzimtās valodas biedrība) rakstu kolekcijas.
80 gadi pagājuši kopš Somijas Akadēmiskās Asociēto Nāciju kluba (Akateeminen Heimoklubi) atbalstītā pirmā lībiešu periodiskā laikraksta Līvli dienasgaisma.
Pirms 75 gadiem Kārlis Stalte rakstīja igauņu akadēmiskās tautas valodas biedrības pasūtīto pirmo lībiešu valodu ABC. Pirms pieciem gadiem tā manuscripts tika atrasts Igaunijas Valsts arhīvā.
Pirms 20 gadiem tika dibināta valsts aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija Lībiešu krasts (Lībiešu krasts) un pēc Latvijas Republikas likuma par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un viņu tiesībām uz kultūras autonomiju Latvijā tika pasludināti lībieši.
Nākamgad tas ir arī piecu gadu livones.lv, lībiešu kultūras un valodas portāls, vienīgais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz informāciju lībiešu, latviešu, angļu un daļēji somu un igauņu valodā.
Lībiešu valoda un kultūra ir ne tikai vēsturiska vērtība, ko aptver gadsimtu ilgie putekļi.
Tas joprojām ir nozīmīgs pētniecības avots, lai padarītu mūsu mūsdienu kultūru bagātīgāku un izraisītu gan zinātniskas, gan praktiskas vērtības atklājumus.
2011. gadā Igaunijā tiks publicēta līdz šim apjomīgākā lībiešu-latviešu vārdnīca.
To apkopo prof. em. Tiit-Rein Viitso, kas ir izcilākais mūsdienu lībiešu zinātnieks, pamatojoties uz dažādiem lībiešu teksta paraugiem, tostarp lībiešu Pētera Damberga savākto materiālu.
Jaunais vārdnīca, kas satur arī lībiešu valodas gramatikas, būs ideāls mācību palīgs ar autentiskiem valodas paraugiem.
2010. gada 10. decembrī Tartu Universitātē Valts Ernštreits tika dots ārsta grāds viņa pirmajai oriģinālajai pētniecībai The Formation of the Written Livonian Language. 2011. gadā tiks publicēta grāmata, kas balstīta uz vienu un to pašu pētījumu.
Latvijā un Igaunijā tiks rīkotas starptautiskas zinātniskas konferences, izstādes un citi pasākumi.
Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada laikā Latvijas partnerību pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Valoda aģentūra, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs u.c.
Koordinācija Latvijā – Valts Ernštreits, Igaunija – Tuuli Tuisks un Somija – Tapio Mäkeläinen.
Apsveicu Mati Hintu ar 2011. gada 25. novembra Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gada konferenci Tartu.
Šodien manas domas ir ar jūrmalu un visiem, kas tur lībiešu mīļo.
Lai viņu dzīvē viss iet labi.
Lietas ir grūtas un ļauj tām būt, bet mēs negribam aizmirst lībiešu valodu.
Mati Hints jums visu labi novēl.
Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
PROF. MATI HINT GREETINGS
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka kriminālprocess par kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu, kā arī kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu.
Viņš ir mēģinājis izvairīties no parastas valodas.
Turpināt
Izliecies no mana ceļa.
Viņš ir ieguvis zobus.
Mazbērnim
Es paskatījos pēc visa: stabilās, suns.
Uzmanieties no savām acīm!
Kā gaida rīta saule
Kāpēc gaidīt vairs.
Viņš nemaz negaida.
Viņa gaida, cer, ka būs bērns.
Viņa gaida plīvuru.
Ikvienam ir kāds viņus gaida.
brokastu laiks
Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, jo es domāju, ka šis jautājums ir saistīts ar to, ka tas ir jautājums, kas ir saistīts ar to, ko mēs darām.
degvīna muca
gaidīt
Alus arī ir putas, tas sāk putot.
Tas ir putas, lai putas, lai padarītu putas.
Es sekoju šim kursam.
Iet šajā virzienā!
Durvis ir atvērtas un slēgtas visu laiku.
Arī vētra aizkustina durvis, līdz tās sabojājas.
lejupslīde
koka ēnā
Saule izmet ēnas.
Es izjutīšos viens pats.
Tas ir tas, kas noderēs dzīvniekam.
Tāpēc, ka zvērests
Bērnu dzīvnieks hopping, bērnu trušs, nevar staigāt, tas iet hopping, hop-hop.
Tur hobble.
Neviens nevarēja viņu nomierināt.
Viņi iet izplatīt siena, jo tas nebūs sausa citādi.
Kad bija karš, tad cilvēki tika nogalināti kā siena pļāpāja vējdzirnavā.
Lai izraktu driftu
Ārā ir liela drifta.
Ciema ceļš ir pilns ar driftiem.
Žurnālisti uzskata, ka, ņemot vērā to, ka, ņemot vērā plašo plašsaziņas līdzekļu klāstu, var rasties problēmas, kas saistītas ar cilvēku veselību un veselību, kā arī ar to, ka viņu veselības stāvoklis ir atkarīgs no viņu veselības stāvokļa.
Ir sniega vētra.
Vētra ir svilkusi sniega strūklus apkārt.
Mutes stūri pārvērtās putas.
Savākt bagātību
Stingri strādāt
Lai to izdarītu, jums ir jārūpējas par to, lai jūsu personīgais dzīvesveids atbilstu jūsu vēlmēm.
Viņš ņem to pie sirds.
Ja jūs nogalināt kādu, padara lietas grūti citiem – dzīvnieks, cilvēks.
Jūs viņu spīdzināja ar vārdiem, viņš paņēma to pie sirds.
slikta veselība
Tik plāns, nekas cits kā āda un kauls.
Viņš kļūst plāns.
Šī sieviete ir tikpat plāna kā sālījumā sālījumā.
putas pie mutes stūriem
Alus ir arī putas.
Pieci simti pirmie
Pieci kaķi
piecdesmit pirmais
Grabēt
noķert
Lai tiktu ģērbts
Lai nokļūtu cietumā
Lai aizvērtu
Lai aptvertu
Izslēgsies
Sasaldēt
Lai atstātu (govs) sasiets
Iet cietumā
Lai slēgtu
Nospiest uz leju
Saistīties
Lai tiktu bloķēts sniegs
Lai noplēstu
lai piestiprinātu, aizvērtu
Grabēt
Viņš sedz ēdienu.
Ko varētu izmantot, lai novērstu plaisas tiltā?
Saule noslīdēja aiz mākoņa.
garš bast kurpe
Jūs rock viņu savās rokās.
koka anemone
dzeltenā anemone
Tik grūti, cik viņi varēja
Turpināt
Lai tiktu iestrēdzis
Tāds kuģis iestrēdzis.
Saule ir aiz mākoņiem.
Mūsu govīm nebija piena, viņi bija žāvēti.
Aiz slēgtām durvīm
rezervēts raksturs
ar aizvērtām acīm
Lai apstiprinātu pozīciju
Lai piestiprinātu virvi
Tiks apstiprināts ar zvērestu
Ikviens apstiprina, ka viņam ir taisnība.
Zirgs ir sasiets.
Ciets rieksts, lai plaisātu
Ciets kā akmenis
Lai cietinātu
Ram knocked him on his head with its hard horns.
Maize ir tikpat smaga kā ķieģelis.
ciets ūdens
dziļa miegs
Lai noskaidrotu
tvaikotāji dažāda izmēra un formas
kā brošūra
Lai veidotu veselu
Lolojumdotas
jauki
Lai to izdarītu, ir jādomā par to, kā rīkoties pareizi vai vienkārši.
Tā ir plašāka beigas, piemēram, spaids.
Viņš balina istabu ar čaklu, padara griestus vai sienas baltas, skaistas.
Viņš uzpūš kuģi.
viļņi twig
Dzīvnieks putoja savu asti.
Karogs uzliesmo vējā.
mucas āķis
buķetes āķis
bikses josta
svārku josta
Jūs esat kā iesaiņojies vienā jostā.
Pavasaris saulei nožūst, tas tikai mirkšķina bez saules.
Ziedi svilina.
Viņiem nav ķīlu/apdrošinājuma.
ciets audums
cieta virve
stiprais kuģis
Ciets kā nagla.
Tie vēl bija stipri.
Tā vienmēr ir miglaina.
Ir tikai migla, smalks drizzle.
Viper hurls pats.
Izmet projām
Mest lejā
Izmest
met virs borta
Nedod, met kā tu met suni
Bites rudenī nogalina tās un izmet tās.
Mēs nolikām viņu.
Ko es negribu, es izmetu ārā.
Jūs iemetat kādu akmeni pie kāda.
Jūs iemetat kādu akmeni pie kāda.
Jūs uzmetat kādu drēbi.
atveseļošanās laiks
Lai tiktu atsvaidzināts
Cilvēks pamostas.
Tu pamosties no miega.
Lai pamosties, pamosties
Cilvēks pamostas.
Lai būtu nomodā
Mamma iet pamodināt savu meitu.
Viņa iet klusi, lai viņa nepamodinātu savu māti.
Jūs braucat viņa sapņus projām.
dubultā norādītā adata
Aust zeķi ar piecām adatām.
Es nopirku svītrainu kreklu.
Es uz papīra zīmēju līnijas.
Sivēns vijolē; bērni vijolē arī kā sivēns.
Firms, lai viņš var kontrolēt sevi.
Viņš juta, ka kļuvis stiprs.
Ausis ir gredzens
liela dūmaka
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka kriminālprocesā par kriminālvajāšanu kriminālvajāšanā iesaistīta persona, kura ir atbildīga par kriminālvajāšanu, ir atbildīga par kriminālvajāšanu un kriminālvajāšanu.
Šūpuļkrāsns ļauj dūmot istabā.
Es varētu teikt, ka ar baumas palīdzību es jutos slims.
Krievi pārspēj vācieti.
Es to uzvarēju sev.
Žurnālisti uzskata, ka, ņemot vērā to, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka Komisija ir atzinusi, ka, ņemot vērā šā panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā šā panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā šā panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā šā panta 1. punktu, Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Komisija ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, ņemot vērā šā panta 1. punktu, Komisija, ņemot vērā šā panta 1. punktu, ir pieņēmusi lēmumu par to, vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par to, vai tā ir pieņēmusi lēmumu, vai tā ir pieņēmusi lēmumu, vai tā ir pieņēmusi lēmumu par to, vai tā ir pieņēmusi lēmumu, vai tā, ņemot vērā minēto lēmumu, ir pieņēmusi lēmumu,
Tas ir lietus.
Liels, smags lietus, tas ir pounding zeme.
Tas ir lietus kaķiem un suņiem.
Flīži ir ļoti dusmīgi, lietus ir ceļā.
Ražas bojājās, jo lietus bija pārāk daudz.
Vimbai ir daudz kaulu.
Iesniegšanai tiek izmantots fails.
Viņa laukus ražoja daudz kultūraugu un to kultūraugu izpostīja.
Augi tiek stādīti.
dzelzs fileja
Darbs ir izvilkts ārā.
Jūs esat īsi mainījis kādu.
Pēc tam viņš pierada pie tā un darīja to labi.
Manas domas mani maldināja.
Cilvēks tiek krāpts, dublēts.
Slinks cilvēks tiek saukts par lazybones.
Lai skrietu, lai jūsu dziednieki ir zibens
Viņš dauzās pa mani.
Kāpēc jūs izvēlaties bērnus! – kad kaut kas ir solīts, tauntēts, sagatavots.
Vilna tiek nocirsta.
Vilna ziemā bija jākarsta un jāskūpsta.
pilns ar visu veidu scam
atdzist laiks
vēss vējš
Katru dienu pūš vēss vējš.
Nevar izvēlēties kartupeļus, kad pūš vēss vējš.
Es nevaru to stāvēt, kad tas ir atdzist.
Lai dotu patversmi
Viņš baidās no savas ēnas.
Koks izmet ēnu.
Nevar lekt pāri savai ēnai.
Mēness ir ēna tikai tad, kad mēness ir klāts, to sedz mākonis.
polish spīdēt
Kurpes, zābaki pulēti ar suku.
Epiloģisks
Lībiešu valoda ir latviešu tautas sena valoda, kas pieder somu-ugru valodai.
12.gadsimtā tas tika runāts mūsdienu Latvijas teritorijā ap Rīgas līci, Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Gaujas un Daugavas upju apakšpusē, kā arī ap pašreizējo Latvijas galvaspilsētu, Rīgu.
Lībieši pamazām sajaucās kaimiņvalstīs, kļūstot par mūsdienu latviešu tautas daļu un padarot stipru zīmi latviešu valodā.
19.gadsimtā divos Latvijas reģionos runāja lībieši.
Viens no tiem bija ap Svētupes upi Rīgas līča austrumu piekrastē, kur runāja vismaz 22 cilvēki Vidzemes vai Salacas lībiešu valodā.
Te negāja ilgs laiks, lai lībieši pazustu.
Otra vieta bija Lībiešu krasts, kas aptver 14 makšķerēšanas ciemus no Oviši līdz Ģipkai un kur aptuveni 2500 cilvēku runāja Kurzemē Lībiešu.
Lībiešu runātāju skaits samazinājās Kurzemē, kā arī 20.gadsimtā.
To paātrinājās divi pasaules kari, kā arī padomju okupācija, bet lībieši, viņu atbalstītāji citu somugru tautu vidū un Latvijā vēl aktīvi piedalījās lībiešu valodas un kultūras saglabāšanā un attīstībā.
Visu Lībiešu krastu 1950. gados pārveidoja par robežzonu, jo tagad tā bija Padomju Savienības rietumu robeža.
Zvejniecība, kas ilgu laiku bija lībiešu galvenā dzīvošana, un piekļuve jūrai tika ierobežota.
Daudzi lībieši pārcēlās uz lielākajām pilsētām, meklējot darbu, lielākoties uz Rīgu un Ventspili.
Lauki tika pamesti, un pēdējais reģions, kurā tika runāts par lībiešiem visos ciemos, beidza pastāvēt.
Lībieši, kuri drīzumā būtu palikuši aizstājuši ar latviešiem, un viņu valoda tagad ir galvenais, kas dzirdams lībiešu krastā.
Šodien daudzi lībieši dzīvo Rīgā, Ventspilī, Kolkā un citur Latvijā.
Saskaņā ar 2011. gada skaitļa datiem 250 cilvēki Latvijā sevi identificē kā lībiešus.
Latviešu valoda ir iekļauta UNESCO apdraudēto valodu sarakstā.
Pasaulē ir tikai nedaudz vairāk nekā 20 cilvēki, kas var runāt lībiešu valodā.
Starp tiem ir trīs šīs grāmatas autori.
Līdz ar to var teikt, ka, lai gan lībiešu literatūra neapšaubāmi ir mazākā literatūra Eiropā lasītāju skaita ziņā, tā ir arī lielākā, kad tiek ņemts vērā rakstnieku skaits lībiešu runātāju vidū.
Lībiešu valodas un kultūras ietekme un nozīme faktiski nonāk daudz tālāk, nekā varētu ieteikt pašreizējais lībiešu un lībiešu runātāju skaits.
Lībiešiem ir bijusi svarīga loma Baltijas reģiona vēsturē un mūsdienu latviešu valodas un kultūras attīstībā.
Ir daudz pazīstamu mūsdienu latviešu rakstnieku, komponistu, mākslinieku, štatu un citu intelektuālu, kuru senči ir lībieši.
Pēc zemes un valodas zaudēšanas lībieši ir smagi strādājuši, lai saglabātu savu uztveri un mantojumu – tas ir palīdzējis lībiešu valodai un kultūrai izdzīvot līdz šim laikam.
Jāpiebilst, ka gandrīz 200 gadu laikā lībiešiem ir izdevies attīstīt savu mūsdienu kultūru, kā arī saglabāt savu mantojumu.
Līdzās lībiešu kaimiņvalstu – latviešu un igauņu – kultūrai tā ir konsekventi attīstījusies.
Tas nozīmē, ka ne tikai lībieši ir saglabājuši savu valodu un tradīcijas dzīvs, viņi ir izstrādājuši arī savu rakstīto valodu un jaunas kultūras tradīcijas, kas izteiktas lībiešu dzejnieku, mākslinieku, komponistu un citu radošo cilvēku darbos.
Lībiešu literatūras izcelsme
Pirmie lībiešu vārdi atrodami Henrija lībiešu hronikādē, kas rakstīta 13.gadsimtā un ir nozīmīgs dokuments lībiešu un visa Baltijas reģiona vēstures apskatīšanā.
Pirmie teksti lībiešu valodā, iespējams, drukāti 16.gadsimtā.
Tomēr lielākā daļa pirms 19. gadsimta vidus publicēto lībiešu tekstu galvenokārt tika rakstīti kā piemēri valodai, kas nebija domāta paši lībiešiem, piemēram, pirmajām grāmatām lībiešu valodā, kas drukātas 1863. gadā Londonā – Mateja evaņģēlijs lībiešu rietumu un austrumu dialektos.
Pirmā grāmata, kas patiesībā bija domāta lībiešiem, bija arī Mateja Evaņģēlija tulkojums, kas tika veikts, pamatojoties uz iepriekš minētajiem tulkojumiem un publicēta 1880. gadā Sanktpēterburgā.
Pirmie lībiešu fikcijas piemēri tika publicēti 19. gadsimta vidū, kad lībiešus apmeklēja Pēterburgas akadēmiķi Anders Johans Sjögrens un Ferdinands Johans Wiedemanns.
Viņu pirmā sastādītā lībiešu gramatikas grāmata, kurā iekļauti valodas piemēri un lībiešu-vācu vārdnīca, tika publicēta 1861. gadā Sanktpēterburgā.
Jāņa Prinča un viņa dēla Pētera Prinča rakstītie dzejoļi tika publicēti cita starpā par valodas piemēriem, t. i., pasaku, tautasdziesmām, leģendām un tradīcijas aprakstiem, un tie kļuva par pirmiem lībiešu fikcijas piemēriem.
Jāņa Prinča vecākais bija lībiešu zvejnieks un rakstnieks no Miķeļtorņa ciema, kur viņš daudzus gadus kalpoja arī kā sekstons.
Vēlāk viņš dzīvoja Ventspilī, kur nodibināja pilsētas Ostgals rajonu. Prinču iela vai Prinču iela ir nosaukta par prinču ģimenes godu.
Jānis Princis dzīvoja Ventspilī līdz nāvei.
Viņš bija talants un rakstnieks.
To apliecina lībiešu neologi, kurus viņš radīja un piedāvāja abiem iepriekš minētajiem Sanktpēterburgas pētniekiem, kā arī viņa rakstiem Latvijas presē.
Jāņu princis jau bija rakstījis vairākus rakstus latviešu un lībiešu valodā līdz tam laikam, kad ieradās Sjögrens un Wiedemann.
Viņš bija arī darījis zināmus tulkojumus.
Jānis Princis ticēja, ka viņam jāiet uz nākamajām paaudzēm skaistajā, tīrajā un bagātīgajā lībiešu valodā un jāparāda, ka lībiešu valoda ir kultūras valoda, kas vienāda ar jebkuru lielāku Eiropas valodu.
Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Jānis Princis rakstīja savus pirmos dzejoļus lībiešu valodā un darīja savus pirmos tulkojumus.
Jāņa Prinča senioram bija svarīga loma arī latviešu literatūrā.
Viņa latviešu dzejoļu grāmata Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas (Ziemassvētku dziesmas un lūgšanas), ko viņš rakstīja kopā ar savu vecāko dēlu Jāņu, tika publicēta 1845. gadā Mitāu, t. i., Jelgavā.
Šī bija otrā oriģinālā dzejoļu kolekcija Latvijas literatūras vēsturē.
Izlasot Jāņa Prinča rakstītos dzejoļus pirms vairāk nekā 170 gadiem, jums ir jāapbrīno stilistiskās metodes, ko viņš izmantoja, jo tās jūtas ļoti mūsdienu, cik labi viņš domāja caur savu dzejoļu tēlojumu un ritmu.
Viņa teksti liek domāt, ka vēsturei vajadzētu būt atšķirīgai.
Ja Jāņa Prinčam būtu bijusi iespēja uzzināt vairāk par kultūru ne tikai makšķerēšanas ciemu pasaulē, bet arī citur, viņš varētu būt kļuvis par ievērojamu un spilgtu 19. gadsimta kultūras ikonu visā Eiropā, nevis tikai Latvijā un Baltijas valstīs.
20.gadsimtā lībiešu literatūra
Lībiešu literatūra sāka strauji attīstīties pēc Pirmā pasaules kara, kad Eiropā atkal bija sākušās izplatīties 19. gadsimta romantiskā nacionālisma idejas un impēriju sabrukuma rezultātā piedzima vairākas jaunas tautas valstis.
Kad Latvija, Igaunija un Somija izcēlās no Krievijas impērijas drupām, livieši atkal atradās uzmanības lokā kā nozīmīga reģiona vēstures daļa.
Igauņu un somu zinātnieki un kultūras pārstāvji bija tie, kuriem ir īpaša uzmanība lībiešiem.
Viņus aizrautīja ideja par bērnudārziem, kuri runā somu-ugri valodās Eiropā, kur pārsvarā runā indoeiropiešu valodās.
Šo zinātnieku un radošo personu darbību ietekmēja arī fakts, ka tolaik bija grūti studēt soomegrugru tautas, kas nav Sami un ungāri, un sadarboties ar tām, jo tās palika jaunveidotajā Padomju Savienībā.
Tādējādi daudzi igauņu un somu zinātnieki pēkšņi kļuva ieinteresēti lībiešiem, sāka viņiem mācīties un palīdzēt, un arī latvieši un igauņi stingri atbalstīja lībiešu valodas un kultūras saglabāšanas mēģinājumus.
Pirmie un ievērojamākie zinātnieki, kuri ieradās Livonijas krastā, bija Lauri Kettunen (1885–1963) no Somijas, kas bija Baltijas-finansu profesors Tartu universitātē un 1938. gadā publicētais lībiešu-vācijas vārdnīcas autors, un igauņu Oskars Loorits (1900–1961), Lauri Kettunen students un vēlāk lībiešu folkloras kolekcionārs un pētnieks.
Pirmie ekspedīcijas laikā uz lībiešu ciemiem 1920. gadā, lai apkopotu materiālus par lībiešu valodu un kultūru, abi zinātnieki mudināja lībiešus pievērst lielāku uzmanību savam mantojumam, kas bija jāsaglabā un jāattīsta.
Tieši tāpēc viņi palīdzēja izveidot un veicināt lībiešu kultūru, izveidot korus un pirmo lībiešu sociālo organizāciju, palīdzēja mācīt lībiešus skolās u.c.
Lībiešu tekstu publikācijas iespēju radīšana bija viens no viņu svarīgākajiem uzdevumiem.
Lauri Kettunen un Oskars Loorits publicēja pirmo lībiešu hrestomatiju jau 1921. gadā un turpināja šādu hrestomatiju publicēšanu līdz 1926. gadam.
Pašu lībiešu rakstītie dzejoļi un stāsti kopā ar folkloru un pašu komponistu rakstītajiem rakstiem tika publicēti hrestomatijās.
Šīs grāmatas un ikmēneša Līvli (1931-1939) kļuva par lībiešu literatūras attīstības plašsaziņas līdzekļiem, kur agrāk un jauni lībiešu autori varētu publicēt savus darbus starp kariem.
Jāteic, ka dzejolis ir bijis populārākais fikcijas žanrs lībiešu literatūrā.
Tas ir saprotams, jo dzejoļu rakstīšana vienmēr bijusi svarīga arī lībiešu kaimiņvalstīm.
dzejoļus ir viegli publicēt un rakstīt dzejoļus parasti prasa mazāk laika nekā rakstīt prozas.
Arī daudziem lībiešu autoriem, kuri lielākoties bija zvejnieki un kuru dienas darbs nozīmēja, ka viņiem jāvelta lielāka uzmanība auniem un tīkliem nekā pildspalvām un papīram.
Pazīstamākais lībiešu rakstnieks bija Kōrli Stalte (1870–1947) – lībiešu kultūras dzejnieks, tulks, turētājs un attīstītājs.
Pēteris bija arī 1923. gadā dibinātās Lībiešu savienības pirmais priekšsēdētājs.
Viņš bija arī ikmēneša Līvli (1933–1939) redaktors un tulks, kas tulkoja Jauno Derību lībiešu valodā.
Pēteris ir pazīstams visvairāk par saviem sekulārajiem un garīgajiem dzejoļiem lībiešu valodā.
Viņš sāka rakstīt pirms Pirmā pasaules kara.
1920. un 1930. gados viņš bija viens no dižākajiem lībiešu dzejniekiem un Tallinā iznākušās pirmās lībiešu dzejoļu grāmatas "Lībiešu dziesmas" autors.
Viņa darbā Stalte galvenokārt koncentrējās uz lībiešu ikdienas dzīvi un viņiem svarīgajām patriotiskajām un garīgajām tēmām.
Tomēr viņa dzejoļi joprojām ir daudzveidīgi un ietver vienkāršus bērnu dzejoļus, kas iedvesmojušies no folkloras, kā arī izsmalcinātiem sonnetiem.
Tas, kas padara Stalte īpaši iespaidīgu, ir tas, ka viņš rakstīja daudzus savus dzejoļus kā lībiešu koriem (viņš ir arī lībiešu himnas dzejoļu autors).
To pašu var teikt arī par dažiem citiem lībiešu dzejniekiem.
Dziedātāji bieži uzskata, ka dzied tautas dziesmas, bet šo dziesmu lirikas faktiski rakstīja viņiem labi pazīstamais dzejnieks.
1930. gadu beigās Stalte apkopoja lībiešu hrestomatijas manuscriptu, kas beigās tika publicēta kā grāmata 2011. gadā, Starptautiskais lībiešu valodas un kultūras gads.
Kōrli Stalte dzejoļus šajā grāmatā var uzskatīt par izciliem lībiešu literatūras piemēriem.
To pašu var teikt arī par Stalte rakstītajiem chrestomatijas tekstiem, kas sākotnēji bija domāti bērniem, bet attēlo pasauli tik dzīvs un patiess labajā un skaistajā lībiešu valodā, ka to lasīšana ir prieks ikvienam, kas saprot valodu.
Stāsti koncentrējas uz ikdienas dzīvi Līvu ciemos un citur.
Pirmie lībiešu prozas gabali tika publicēti nedaudz agrāk, trešajā lībiešu hrestomatijā (1923).
To apkopoja Augusts Skadiņs, un hronopātijas publikāciju atbalstīja Igaunijas Temperatūras biedrība.
Grāmatā Skadiņs publicēja vairākus stāstus par temperamentu, ko viņš būtu rakstījis pats.
Pētera Damberga apkopotā Mātes valodas lasāmgrāmata skolai un mājām (Native Language Chrestomathy for Schools and Homes) tika drukāta 1935. gadā Somijas teritorijā, un tā kļuva par vienu no tā laika ievērojamākajām lībiešu publikācijām.
Līdzās tulkojumiem kritiķis ietver arī lībiešu autoru rakstītos dzejoļus un stāstus, daži no tiem raksta Dambergs pats.
Pēteris Dambergs bija ļoti svarīgs cilvēks lībiešu literatūrā un jaunākā kultūrā.
Viņš bija aktīvi daudzviet, rakstīja un tulkoja dzejoļus lībiešu valodā, savāca un tulkoja lībiešu folkloru, izstrādāja rakstītu lībiešu valodu, konsultēja lībiešu kultūras un valodas zinātniekus, piedalījās vairāku vārdnīcas apkopošanā, kas ietver pat lībiešu-latviešu-Esperanto vārdnīcas.
Viņš padomju okupācijas laikā saglabāja lībiešu kultūru dzīvu.
1930. gadā Pēteris Dambergs, studējot Jelgavas skolotāju seminārā, piedalījās ikmēneša Līvli publikācijā.
Pētera Damberga rakstīto darbu lielākā daļa ir dzejolis.
Viņa dzejoli raksturo plaša valodas izmantošana un daudzslāņu struktūra.
Viņš ir uzrakstījis arī savus pieminekļus, kurus var uzskatīt par vienu no labākajiem lībiešu prozas piemēriem.
1967. gadā Dambergs apkopoja jaunās lībiešu hrestomaijas manuscriptu.
Tas ietver pat piemērus no padomju laika sociālās reālisma, ko nevar atrast citās lībiešu publikācijās.
Starp abiem pasaules kariem gandrīz visi lībiešu kultūras pārstāvji piedalījās lībiešu literārajā ainavā – radikālais rietumu lībiešu dzejnieks Uļi Kīnkamäg (1869–1932), kurš beidzās Latvijas cietumā patriotisko ticību dēļ, kas uzsvēra lībiešu nacionalitāti un līdz ar to nosauca lībiešu karali Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī vēlākais lībiešu savienības priekšsēdētājs Didriķis Vālgamaa (1884–1968), mākslinieks Jānis Belts (1893–1946) un mācītājs Edgars Vālgamā (1912–2003) un vairāki zinātnieki, piemēram, Lauri Kettunen un Oskars Loorits.
Attiecībā uz lasītāju skaitu laika posms starp kariem bija aktīvākais laiks lībiešu literatūrā.
Tomēr, kā norāda Pētera Damberga darbība, pēc Otrā pasaules kara turpinājās lībiešu fikcijas izveide, kaut arī iespējas kaut ko publicēt bija ievērojami ierobežotas.
Atsevišķu autoru, piemēram, Alfon Berthold (1900–1993) un Poulīna Kļaviņa (1918–2001), dzejoļi tika publicēti arī igauņu zinātniskajos izdevumos.
Tomēr lielākā daļa tolaik rakstītā iztēle nekad nepadarīja pagājušo manuscriptu posmu.
Kad Latvija atjaunoja savu neatkarību, palielinājās arī lībiešu fikcijas publikācija.
Latvija ir mūsu tēvzeme
Lībieši, tik daudz no tiem, cik bija, ar latviešiem sāncenšas par brīvību.
Tas ir iemesls, kāpēc mēs mīlam savu tēvu zemi.
Rīga uz lielā Daugavas upes krastiem ir Latvijas galvaspilsēta.
Tā ir vieta, kur valda valdība.
Kuģi kuģo līdz Rīgai pa Daugavas upi.
Viņi ieved preces no ārvalstīm un aizved Latvijas preces uz ārvalstīm.
Kara kuģi burā arī tur, aizsargājot Latvijas krastu, kur mēs, lībieši, dzīvojam.
pludmale
Mēs dzīvojam lībiešu ciemos pa jūru.
Mēs šeit katru dienu redzam zaļo mežu, zilo jūru un baltās smilšu kāpas.
Balto smilšu pludmale ir labākais bērnu rotaļu laukums pasaulē.
Jūs varat izvēlēties arī čaulas tur.
Ļoti bieži tās ir daudz pludmales.
Zēni velk mazas laivas no priedes mizas, uzliek uz tām mastas, piestiprina papīra buras uz mastām un ievieto ūdenī.
Vējš nospiež laivas tālāk no pludmales, kamēr tās sasniedz apavu, kur viļņi padara tos capsizes.
Ja vēlaties, jūs varat veikt arī dip jūrā.
Pieaugušie var šķērsot otro, dažreiz arī trešo apavu, peldot.
Bērni nevar pat nonākt pie otra kurpes, ūdens plaisā ir pārāk dziļš.
Ūdens otrajā plaisā ir vēsāks nekā apakšējā plaisā.
Sāmu var redzēt no otras jūras puses skaidrā dienā.
Tomēr balto Saaremaa bāku var redzēt gandrīz katru dienu.
Kuģi burā uz jūras, un jūs varat redzēt zvejnieku laivas nāk un iet.
Zvejnieki visvairāk zvejo brētliņus, Baltijas siļķus un brētliņus no jūras.
Dažreiz to tīklos ir lielākas zivis, piemēram, mencas, baltās zivis, laši un citi.
Spēle
Mēs ejam uz pludmali,
Jūs dodaties uz pludmali,
Visi zvejnieki mūsu ciemā dodas uz pludmali.
Mēs ejam jūrā,
Jūs dodaties jūrā,
Visi zvejnieki mūsu ciemā dodas jūrā.
Mēs ejam uz pludmali,
Jūs dodaties uz pludmali,
Visi zvejnieki mūsu ciemā dodas uz pludmali.
Mēs ejam mājās,
Jūs dodaties mājās,
Visi zvejnieki mūsu ciemā dodas mājās.
Pavasaris
Pavasaris nāk vēlu uz pludmali.
Iemesls ir jūras ledus, kas saglabā gaisu auksti.
Tomēr, kad atnāk pavasaris, tas ir skaisti.
Lībieši uzskata, ka pavasaris pludmalē ir skaistākais pasaulē.
Ļauniem ir kaķīnas.
Ābolu koki zied dārzos, ko ieskauj bišu buzzings, kas meklē medu.
Šeit un tur, jūs varat redzēt, ka rīkles lido un stork stāv uz vienas kājas savā ligzdā. Jūs varat dzirdēt kūkas skaņas un mežs ir dzīvs ar putnuongu.
Upes un straumes burst ar ūdeni un priecīgi plūst uz jūru.
Zvejnieki var doties jūrā, un dzīvnieki atkal var doties ganībās.
Dienas vakarā, kad govis pirmo reizi ganāmpulkā ir izgājušas, ganāmpulkiem tiek mests ūdens, lai govis dotu vairāk piena.
Arī zirņi met ūdeni atpakaļ.
Arī bērni iesaistās, un neviens nestāsta viņiem, kad viņi šajā dienā dabūs drēbes slapjas.
Saule ir palikusi, baidās no tumšām ziemas naktīm,
Tas ir aizgājis uz ārvalstīm, lai viņu zvejnieki kādu gaismas.
Pavasarī tas ir atgriezies mūsu mājās,
Tas nozīmē, ka tas ir izgāzies no sniega.
Ziemas aukstums un ledus ir aizgājis,
Kā redzams, jūra tagad ir atvērta.
Zvejnieki atkal met tīklus jūrā,
Zivju pilns, tie ir izvilkti uz smiltis.
Kad viņi iet jūrā, nāk uz pludmali, viņi nekad neaizmirst,
Tas, ka saule atnesa savu darbu atpakaļ.
Vasara
Žurnālisti uzskata, ka, ņemot vērā to, ka, ņemot vērā plašo plašsaziņas līdzekļu klāstu, var rasties problēmas, piemēram, saistībā ar naudas līdzekļu legalizēšanu, naudas līdzekļu legalizēšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanu u.c.
Cilvēki dodas uz pludmali Midsummer Eve.
Parasti ir veca laiva pagriezās uz augšu, daži sausi baļķi un tie ir uz uguns.
Cilvēki dzied pusmūža dziesmas, bet latviešu valodā.
Dažreiz dzirdat arī retu dziesmu piekrastes valodā.
Ciets darbs nāk drīz pēc Midsummer Day – tas ir laiks, lai padarītu siena.
Tie, kuru pļavas ir tālu, katru vakaru neatrodas mājās un pavadīt nakti tur.
Pilsētnieki uz vasaru nāk uz piekrastes ciemiem, lai viņi varētu peldēt jūrā.
Tas ir tad, kad zvejniekiem sākas peldēšanas sezona.
Vecajos laikos zvejnieki ar rokām izvilka riņķu troses, bet tagad troses ir daudz garākas un biezākas, un paši riņķu troses ir daudz lielākas, tāpēc tagad tās izvelk ar motorlaivām.
Arī Sprādziens jūrā nāk vasaras beigās.
Tikai ne daudzi no tiem tiek nozvejoti siltajā sezonā.
Bērni vienmēr ir ļoti sajūsmā, kad vasarā var izvēlēties un ēst ogas.
Zemenes, mellenes un avenes ir visas nogatavinātas.
Dziesma par rīšanu
Klausieties, bērni, tagad es jums pateikšu, kā dziedāt rīkles:
Tā dzied: “Čirp!Čirp!”
Tā dzied: “Darbs!”
Tā dzied: “Tweet, chirp!”
Tā dzied: “Tweet, warble!”
tā dzied: “Tweet, chirp, tweet, warble,
Tweet, chirp, tweet, warble,
Tweet, chirp, tweet, warble,
Grrr!”
Rudens
Rudens sākas, kad ražas nogatavojas un novāc.
Dienās kļūst īsāks un naktīs kļūst garāks.
Ģenerālprokuratūra ir izteikusi rīkojumus, kas pieņemti saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu.
Tie visi ir aizgājuši no mums uz siltākām valstīm, kurām nav sniega un aukstuma.
Arī meži ir gājuši klusi, var dzirdēt tikai vakaros klaiņojošos ciemiņus, kad tie lido apkārt slepkavībās, meklējot vietu, kur var pavadīt nakti uz kokiem.
Zivsaimniekiem ir sācies vissliktākais laiks.
Viņi atved no jūras sprauslas un Baltijas siļķus.
Visu dienu ir pietiekami daudz darba pludmalē.
Kad tīkli ir iztīrīti, tie tiek likti uz žāvēšanas grābekļiem un zvejniekiem – kuriem tikko bija laiks sagraut bišu ēst – drīz atkal ņem tos lejā, lai tie atkal varētu sasiet un mest jūrā.
Gaiss un jūras ūdens ir aizgājuši auksti, neviens vairs nevar peldēt.
Kad pirksti tīrītājs kļūst auksts, tie padara uguns uz pludmales silt rokas un ķermeni.
Cilvēki ir steigā, lai plough zemi, tāpēc viņi būs gatavi stādīt jaunas kultūras pavasarī.
Kad kartupeļi ir savākti, zeme sasalst, ūdens jūrā kļūst par ledus zupu un ledus pārklāj jūru, tas nozīmē, ka ziema ir ieradusies.
Native language
Ranku valoda, mana dzimtā valoda,
Jūsu skaņdarbs man ir svētīts.
Tie, kas aizmirst piekrastes valodu,
Aizmirstiet par mātes vārdiem.
Piekrastes ļaudis, veci un smagi,
Runā par piekrastes valodu,
Svini savas dziesmas un lūdzi Dievam,
Piekrastes valodā.
Piekrastes valoda ir mūsu valodās,
Tā ir valoda, kuru mēs mīlam.
Esam kā mūsu tēvi:
Livonieši, tikpat grūti kā akmens.
Ziema
Auksts un sniegs reti nāk uz Līvu krastu pirms Ziemassvētkiem.
Ziema sākas, kad Ziemassvētki ar saviem egles kokiem, sveces un dāvanas labiem bērniem ir galā.
Laiks kļūst auksts un sāk sniegot.
Ziemai ir izlikti velosipēdi, un visi brauc ar slidām un slidām uz sniega.
Dažreiz, kad cilvēki dodas vizītē, viņi karājas pulkstenis uz sudraba kalna un tā skaņas nes tālu ziemā.
Bērniem ziemā ir jāiet skolā un jāmācās smagi.
Kad skolas darbs tiek darīts, ir pienācis laiks doties ārā spēlēt, pārbaudīt sniega tribīņu dziļumu un padarīt sniegavīru.
Jūs varat arī skriet gar ielejām un noslīkt uz kalniem uz mazām nogāzēm, vēju gredzenot ausīs.
Ice aptver jūru un bieži, jūs varat dzirdēt sirens ledusbreaker, kas vada citus kuģus caur ledu.
Kuģiem ir jāpaliek, ja ziema ir patiešām smaga, jo pat stiprais ledusskapji viņiem vairs nevar palīdzēt.
Ikviens gaida pavasari un sauli, kas sadedzinātu visu sniegu un ledu.
Cīņa
Ziemeļaustrumi un saule
Ņemot vērā to, ka, ņemot vērā plašo plašsaziņas līdzekļu klāstu, ir svarīgi ņemt vērā, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu klāstu, var rasties problēmas, kas saistītas ar cilvēku veselību un veselību, kā arī, ņemot vērā, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu efektivitāti, var rasties problēmas, kas saistītas ar cilvēku veselību, veselību un veselību.
Ziemeļaustrumu mākoņi ar sniegu
Uzklāj sauli.
Diena salauž mākoņus,
Nosūtiet mums atkal saules gaismu,
Saule pagriež sniegu
Lai ieplūst ūdenī.
Lai ziemeļaustrumu vējš pūš,
Ja ņem mākoņus projām,
Saule atkal var spīdēt
Un pieprasīt uzvaru.
Saule sadedzina sniegu,
Un viss atkal ir zaļš.
Saule kļūst par ķēniņu,
Un ziemeļaustrumos pazūd.
Sandmans
Sandmans dzīvoja dziļi mežā.
Viņam bija liels vējdzirnavas, kas visu dienu guļ smalkas smiltis.
Vakarā Sandmanis paņēma lielu smilšu maisu un devās pie bērniem, lai viņi gulētu.
Viņš apstājās ar Karla logu un ieraudzīja iekšā – tas ir tik vēlu, bet zēns vēl spēlē uz grīdas!
Viņš ātri paņēma labu roku smilšu no sava maisa un izspieda to zēna acīs caur logu.
Tagad zēna skropstas kļuva smagas un miegs sāka ērcīt acu stūrus.
Kad māte to redzēja, viņa teica: “Ak, Sandman, tu padari mūsu Karls aizmigt uz grīdas.”
Mamma paņēma zēnu un paņēma viņu gulēt.
Taču Sandmans steidzās līdzi, lai arī citi bērni aizmigtu.
Lullaby
Lieli peles, mazi peles,
Ņem kādu miegu mūsu bērniem,
Caur kameru,
Ar galvassega palīdzību.
Ko es redzēju šovakar
Tas bija pusnakts, kad es pamodos.
Ikviens guļēja.
Es domāju, ka viņš runā un smejas citā istabā.
Kāpju ārā no gultas, lai redzētu, kas notiek.
Es klusi stāvēju pie durvīm.
Un ko es redzēju!
Leena lelle un mammas kafijas katls bija kāzas.
Abi no viņiem valkāja papīra rozes, un lelle turēja uz kafijas podiņa rokturi.
Grīda bija piepildīta ar viesiem.
Katls un pans gatavoja mūziku, visi citi dejoja.
Koka toņi bija twisting ar mašīnu un tēta zābaki bija twisting ar poker.
Ikvienam bija savs dzīves laiks.
Kafijas krūzes un tējas glāzes ritēja no vienas sienas uz otru, piemēram, dzijas bumbiņas.
“Nedari tik daudz trokšņu!” skūpstīja vectēva trīskājains izkārnījums.
"Ģimene pamostas, un tas būs partijas beigas."
Bet neviens neklausījās viņas brīdinājumu.
Viņi smējās un dejoja, kamēr kafijas tase iekrita cukura bļodā.
Kafijas krūzes rokturis izgāzās, un cukura bļoda pārkrita.
Pa visu grīdu bija cukurs.
“Ko es tev teicu!” smejas vectēva izkārnījumi.
Ikviens paraudzījās uz startu un skrēja atpakaļ uz savām vietām.
Es dabūju atpakaļ gultā.
No rīta māte domāja, ka žurkas ir izdarījušas šo mesu.
Deja, deja, reeds
Deja, deja, reeds,
Turpiniet dejot;
Dejošana ar linu brillēm,
Turpiniet dejot!
Katra diena ir svētdiena,
Katra diena ir deju diena,
Tu vakar dejoji, šodien dejoji,
Turpiniet dejot:
Rīt atkal dejosi,
Deja, deja, reeds.
Abstrakts.
Valter Lang: Agrīni Finnic-Baltijas kontakti, ko apliecina arheoloģiskie un valodas dati.
Ilgtermiņa un intensīva saskarsme starp latviešu un Baltijas ciltīm izraisīja divu grupu kultūru lingvistisku un materiālo mijiedarbību, kas pieder divām dažādu valodu ģimenēm.
Šis raksts koncentrējas uz dažām interesantām attiecībām starp abām kultūrām, vienlaikus mēģinot izskaidrot un ilustrēt valodas kontaktus, izmantojot arheoloģisko ierakstu.
Pirmkārt, tiks analizētas dažas semantiski saistītas Baltijas aizdevumu vārdu grupas Proto-Finnic, lai noteiktu savu aizņēmuma laiku un vietu.
Parādās, ka vēlā bronzas laikmeta kontakti ir bijuši visspēcīgākie. Fināla nosaukuma Kalev/Kaleva aizņēmums no Baltijas kalvis/kalējs “smith”, kas pirmo reizi tika apgalvots manā agrākajā igauņu valodā rakstītajā grāmatā (Lang 2012), ir viens no pierādījumiem par šo kontaktu intensitāti.
Tam seko diskusija par bronzas darbu un bronzas gredzenu liešanu ar šiem smidzinātājiem vai kaleviem, un beidzas ar šo gredzenu izmantošanas pārbaudi kā piedāvājumu un aplikšanu ar nodokļiem.
Petri Kallio: vēsturiska fonoloģija no Proto-Finnic līdz Proto-Livonian.
Šis raksts kalpo kā mēģinājums rekonstruēt aptuveno hronoloģisko kārtību lielāko skaņas likumu starp (Late) Proto-Finnic un Proto-Livonian.
Šī pētījuma blakusprodukts ir Proto-Lībiešu telefona sistēmas rekonstrukcija, kuras agrākās versijas ir bijušas fragmentārākas un tentatīvākas.
Beigās īsi tiek apspriests, kad un kur pirms tās sadalīšanas kurzemē un Salacgrīvas lībiešu valodā runāja lībiešu protovalods.
Patrick O’Rourke, Karl Pajusalu: lībiešu iezīmes igauņu dialektos.
Šis raksts iepazīstina ar lingvistiem jauninājumiem, kas ir raksturīgi gan Kurzemei, gan Salacas lībiešiem un ir pazīstami arī kaimiņvalstīs Igaunijas dialektu apgabalos.
Šīs novatoriskās iezīmes ir fonoloģiskās, morfoloģiskās un morfosinktiskās.
Raksturlielumi ir sastopami galvenokārt rietumu un dienvidrietumu Igaunijā, bet arī konkrētāk apvidos, kas atrodas tuvu pašreizējai rietumu robežai starp Igauniju un Latviju.
Plaši izplatītās kopīgās iezīmes lielākoties var izskaidrot kā rietumu somu inovācijām, kad tos neprognozē kontakti ar vācu vai Baltijas valodām.
Iezīmes, kas izplatās bijušā lībiešu valodas apgabala tiešā tuvumā, var klasificēt kā lībiešu subdiferenci rietumu un salu igauņu subdiferencēs.
Kristi Salve: Noslēpumi caur Salaci: vietu nosaukumi igauņu skriešanas dziesmās, kas saistītas ar Lībiešu apdzīvotajām vietām.
Rakstā meklēta atbilde uz jautājumu, vai igauņu skriešanas dziesmas satur atsauces uz lībiešiem.
Izmantojot materiālus no igauņu skriešanas dziesmu datu bāzes, rakstā novēroti daži valstu, upju un pilsētu nosaukumi.
Kurzemes nosaukums izrādījās ārkārtīgi populārs; tomēr šķiet, ka tas ir ļoti dažādos kontekstos.
Tuuli Tuisk: Galvenās iezīmes lībiešu skaņas sistēmas un izrunu.
Šī raksta mērķis ir sniegt pārskatu par lībiešu skaņas sistēmu un izrunu.
Attiecībā uz lībiešu dialektālo variāciju galvenā atšķirība ir Austrumlatvijā un Rietumlatvijā, bet centrālā lībiešu valoda veido pārejas zonu.
Lībiešu valodas pamatā ir austrumu kurzemju dialekts.
Šis raksts koncentrējas uz standarta izrunu, ar kādu diskusiju par pārmaiņām.
Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par to, vai tā ir pieņēmusi lēmumu par to, vai tā ir pieņēmusi lēmumu, vai tā ir pieņēmusi lēmumu par to.
Tiek apspriestas arī lībiešu prozodiskās iezīmes.
Lībiešu valoda ir latviešu valoda, ko ietekmējusi Baltijas valoda, latviešu valoda.
Atšķirībā no daudzām citām somu valodām lībieši ir izteikuši pieturas un frī catīvus, kas var rasties tik ilgi.
Ir liels skaits īsu un garu monoftongi, diftongi un triphthongs lībiešu.
Tiit-Rein Viitso: esošs lībiešu valodā.
Lībiešu valodā ir mazs vārdu veidlapu kopums, kas apzīmē lokalitāti vai laiku un atbild uz jautājumiem, kur? un kad?, un var uzskatīt par esošu lietas formu, pamatojoties uz savu lietu izbeidzas tikpat līdzīgas formas citās somu valodās.
Rakstā pētītas šīs latālās, sublatīvās un pārmērīgas lietas formas un ar tām saistītās formas, atbildot uz jautājumiem, uz kuriem? kad? un no kurienes? no kurienes? un to vēstures.
Turklāt vārdu formas formāli ir identiskas datu formām, bet tās izmanto kā valsts reklāmas formas, kas iegūtas no datu formāta, un tiek identificēti to izmantošanas veidi.
Valts Ernštreits: Lībiešu leksikas paplašināšanas metodes.
Šajā rakstā aplūkotas iespējas paplašināt lībiešu vārdnīcas caur savienojumiem, aizņēmumiem, atvasinātiem vārdiem un teļiem.
Skaidrs, ka šīs metodes ir efektīvi izmantotas jau visa mūsdienu lībiešu literatūras attīstības perioda garumā un tādēļ ir attīstījušās īpašas tradīcijas, veidojot neologismus lībiešu valodā.
Tātad, veidojot savienojumus, īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai katrai sastāvdaļai tiek izmantota vienlaicīga vai plurāla forma, vēsturiskais dzimumorgāns tiek izmantots izvēlētos savienojumu veidos, vai viens vai abi komponenti ir jāsamazina.
Aizdevumi lībiešu valodā lielā mērā ir saistīti ar starpnacionālismu, kas aizdots caur latviešu valodu, bet pielāgoti liviešu valodas un morfoloģijas unikālajām prasībām.
Atvasinājums, izmantojot sufiksus, ir diezgan produktīvs, bet atvasinājums, izmantojot prefiksus, ir skaidri ierobežots, neskatoties uz viedokļiem pretējo, kas dažreiz rodas.
Daudzi jauni koncepti ar teļu lietošanu aktīvi ieradušies lībiešu valodā.
Vārdu veidošanās lībiešu valodā joprojām ir nedaudz pētīta tēma, kur ir vajadzīgi dziļāki pētījumi; tomēr jau esošie pētījumi par lībiešu leksikas paplašināšanu nodrošina bagātīgu materiālu avotu turpmākai izpētei šajā jomā.
Renāte Blumberga: 1930. gadu burtos lietotā lībiešu valoda: skats uz “Līvlis” redaktoru korespondenci.
Izmantojot vārdnīcas piemērus no 1930. gadu liviešu valodas laikraksta “Līvli” vienīgo divu redaktoru burtiem, šajā rakstā redzams, ka ir iespējams atrast jaunus vārdus avotos, kas līdz šim ir maz izmantoti valodas pētījumos, ar kuriem iespējams papildināt lībiešu leksiku.
Vārdnīcu piemēri rāda jauno vārdu veidus un aizņēmumus, kurus “Līvli” redaktori ieviesuši savā sarakstē un vai tie atspoguļo 2012. gada “Lībiešu-latviešu vārdnīcas” formas, kas ir vislielākais projekts, kas veltīts pēdējoreiz veiktajai lībiešu valodai.
Pamatojoties uz šiem piemēriem, tiek sniegta īsa analīze, kurā parādīts, vai šo vārdu pareizrakstība un to grupēšana pēc samazinājuma veida tiek veikta konsekventi, vai šajā sakarā ir vajadzīgas izmaiņas.
Secināms, ka “Lībiešu-Igauņu-latviešu vārdnīcai” ir būtiska dažādība decenāžas veidos, kas ir jāvienkāršo šādām aizdoto vārdu grupām: 1) latviešu valodā beidzas ar -āriešiem, -āriešiem un lībiešu valodā; 2) latviešu valodā beidzas ar -āriešiem un lībiešu valodā; 3) latviešu valodā beidzas ar -ālajiem, -ālajiem, -ālajiem, un lībiešu valodā beidzas ar -ālajiem, -ālajiem, 4) adjektīviem, kas beidzas latviešu valodā ar -ālajiem un -ālajiem.
Tāpat secināts, ka jaunizveidotos vārdos, jo īpaši aizdotajos starptautiskajos vārdos, vārdu veidošanas principi netiek konsekventi ievēroti.
Šajā rakstā sniegti arī piemēri par iespējamiem jauniem vārdiem, kurus varētu pievienot lībiešu literatūras vārdnīcai.
Christopher Moseley: kopienas valodas atdzīvināšana: lībiešu un citu kopienas valodu atdzīvināšana.
Šajā grāmatā ir salīdzināti centieni atdzīvināt divu Eiropas valodu runājošo izmantošanu, kas ir izsmeltas: kukurūzas, ko runā Anglijas dienvidrietumos, un lībiešu valodā Latvijā.
Ir ieviestas dažādas pieejas, lai mudinātu mantojuma studentus atkal izmantot valodas, bet ir kopēji punkti, un katram ir kaut kas, ko iemācīties no otra.
Koru valodas partnerības darbs, organizējot un iedrošinot koru studentus, ir salīdzināts ar Lībiešu biedrības filiāles kursos Kolkā, Kurzemē.
Konstitucionālā komiteja pulcēja daudz – to izveidoja 26 Satversmes sapulces deputāti.
Skaidrs, ka šāda daudznozaru grupējuma īstenošanai būs grūti veikt konkrētu, praktisku intelektuālo darbu.
Tādēļ tika nolemts to sadalīt divās apakškomisijās: vienā, kas izstrādātu valsts politiskās sistēmas projektu, un otrā, kas izstrādātu pilsoniskās brīvības un tiesību deklarāciju.
Tādējādi pirmajā apakškomisijā 13 deputāti vienojās, un par tās vadītāju ievēlēja enerģisku Fēliks Cielēns (dzimis 1888. gadā, miris Rīgas Vidzemes pusē 1964).
Studējot Parīzē, viņš bija izpētījis konstitucionālās tiesības un Rietumu parlamentārismu.
Jau 1915. gadā, domājot par Latvijas politisko autonomiju, publicēja savus valsts sakārtošanas pamatprincipus.
Fēlikss Cielēns bija ieguvis stabilu izglītību un ieguvis politisko darba pieredzi: no 1906. līdz 1910. gadam viņš pētīja likumu Sanktpēterburgas universitātē, no 1912. līdz 1913. gadam Parīzes universitātē, un kopš 1904. gada aktīvi piedalījās revolucionārajā kustībā.
Tā kā 19606. gadā karaliene, kas notika kaujas laukā, pēc noklusējuma piesprieda viņam nāvessodu, viņš gadiem ilgi bija spiests emigrēt uz Briseli, Parīzi, Šveici, ražot materiālus laikrakstam “Cīna” un citām sociāli demokrātiskām un demokrātiskajām publikācijām.
Bet Latvijas liktenīgajā periodā viņš bija klāt Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas, ārvalstu misiju un Ārlietu ministrijas pirmajā rindā.
Viņa vadītā apakškomisija ierosināja tādus pamatnosacījumus kā valsts centrālā iestāde - parlaments un tā vēlēšanas, valsts prezidents un parlamenta priekšsēdētājs, ministru kabinets, ministru un ministru kabinets, tiesneši, valsts kontrolieris, referendumi, Satversmes grozījumi.
1921.gada septembrī Jānis Purgalis (dzimis 1868.gadā Valkas novadā, miris 1934.gadā) kopā ar M. Skujenieku iesniedza paplašinātu pārskatu un analīzes ar rindkopām.
Viņš bija pētījis likumu Maskavas universitātē (1892-1896), kļuva par zvērinātu advokātu, ievēlēja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieci, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci, aktīvo mājsaimniecību organizatoru Rīgā un Latvijas mājsaimniecību delegāciju mājsaimniecību forumos Nīderlandē, Austrijā, Vācijā un Itālijā.
Pēc Satversmes sapulces – 1.Saeimas priekšsēdētāja vietnieks.
Aktīvi piedalījās gan apakškomisijās, gan komitejās arī citi Satversmes sapulces deputāti - Arveds Bergs, Pauls Kalniņš, Pauls Šīmanis, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis, Valērija Seile, Francis Kemps, Juris Pabērzs, Oto Nonācs, Fricis Menders, kā arī Latvijas Universitātes autoritatīvie lektori - valsts jurists Kārlis Di lers, ekonomisti, lingvisti un daudzi citi.
Arveds Bergs (dzimis 1875. gadā, Rīgā) – jurists un pazīstams sociālais darbinieks, Terbata Universitātes absolvents, Juridiskā fakultāte un uzreiz pēc tam, kad augstskola strādāja Sanktpēterburgas apgabaltiesā un tiesu panelī, tad Rīgas Latviešu biedrības faktiskais vadītājs, “Baltijas Vēstnesis”, “Dzimtenes Vēstnesis” un citas publikācijas, progresīvās izlūkdienesta organizators, nozīmīgu publikāciju autors par Latvijas starptautisko statusu un Krieviju franču, vācu, angļu un krievu valodā.
Kārļa Ulmaņa trešajā valdībā strādā iekšlietu ministra amatā, Parīzes Miera konferences delegāts, Satversmes asamblejas deputāte, 1. un 2. Saeima.
Pēc okupācijas 1940. gadā tika arestēts, deportēts uz Padomju Savienību un 1941. gada 19. decembrī nošauts Orenburgas cietumā.
Pauls Kalniņš (dzimis 1872. gadā Jelgavas apriņķī) – pēc Liepājas ģimnāzijas absolvēšanas Maskavas Universitātē pētīja dabaszinātnes un medicīnu Terbata universitātē, kas interesējās par sociālistiskajām idejām, par kurām izgāja no Baltijas, darbojas kā palīgs Zviedru slimnīcā, vācu sociālo demokrātu medijos raksta par Czara soda ekspedīcijas Baltijā, 1906. gadā atgriezusies Latvijā, turpina ārsta praksi, paralēli sabiedriskajai darbībai nelegāli rakstot arī pazemes publikācijām, tai skaitā sociālo demokrātu laikrakstam “Cīna”.
Kad iziet I pasaules karš, tiek mobilizēts un darbojas kā kara ārsts Helsinkos, kā arī Rīgas frontē.
1918. gadā kopā ar Fricis Menders, Marģers Skujenieks, Kārlis Ulmanis un Pauls Kalniņš izstrādā un nosūta rezolūciju par neatkarīgu Latviju Vācijas reichstag.
No 1918. līdz 1920. gadam Tautas padomes loceklis, no 1920. līdz 1922. gadam – Satversmes sapulces loceklis, 1922. gadā – visu pirmo Saeimas sasaukumu vietnieks un no 1925. līdz 1934. gadam – Saeimas priekšsēdētājs.
Vācijas okupācijas laikā 1943. gadā piedalās Latvijas Centrālās Padomes pamatsastāvā, 1944. gadā atstāj Zviedrijai, bet beidzas Austrijā un 1945. gada augustā tur mirst.
Pauls Šīmanis (dzimis 1876. gadā Jelgavā, miris 1944. gadā) – vācu Baltijas sociālais darbinieks, pētījis likumu, vēsturi un literatūru Berlīnē, Marburgā, Minhenē, Greifsvedā un Bonnā, Dr.iur., “Rigasche Rundschau” redaktors un citas publikācijas, Krievijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, kritiku par Vācijas čivināšanu, kas izgāzās Berlīnē kā “letofile un demokrate”, bet atgriezās Rīgā un Vācijas mazākuma līderis ir Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes asamblejas vadītājs un visu Latvijas Saeimas pirmo konferenci Vācijas frakciju vadītājs, daudzu konstitucionālo problēmu un minoritāšu problēmu atrisinātājs, no 1925. līdz 1935. gadam Ženēvā, Eiropas nacionālo samierināšanas kongresa priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas Savienības vadītājs
Gustavs Zemgals (dzimis 1871. gadā Jelgavas novadā, miris 1939. gadā) – Maskavas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvents, piedalījies Krievijas un Japānas karā un 1905. gada revolūcijā, laikrakstu un žurnālo redaktors, no 1917. līdz 1920. gadam – Rīgas pilsētas vadītājs, no 1918. līdz 1920. gadam – Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks.
1918. gada 18. novembrī vada Tautas padomes sesiju, kurā izsludināta Latvijas Republika, aizstāj Jānis Čakste savās ārvalstu misijās, divu Saeimas konferenci, aizsardzības un finanšu ministra vietnieks.
No 1927. līdz 1930. gadam – Latvijas Republikas otrais prezidents.
Alberts Kviesis (dzimis 1881. gadā Jelgavas novadā) – Terbata Universitātes absolvents, Juridiskā fakultāte, Jelgavas zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīgs (1907-1915), Jelgavas Latvijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētāja amata izpildītājs, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks, Tieslietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 1., 2. un 3. Saeima (1922-1930), Saeimas priekšsēdētāja vietnieks (1926-1928), iekšlietu ministrs (1921-1923).
Vienlaikus viņš ir veltīts mūzikai, viņš un dēls spēlē mūziku, viņš ir viens no Latvijas Nacionālās operas, valdes un biroja locekļiem, kā arī 7. un 8. Latvijas dziesmu svētkiem veltītais aizsargs.
No 1930. līdz 1936. gadam – trešais Latvijas Republikas prezidents, no 1936. līdz 1940. gadam – zvērināts advokāts Rīgā, vācu okupācijas laikā – atsevišķajos juridiskajos dienestos.
Nomirst 1944. gada augustā uz vācu kuģa, gatavojoties doties uz Vāciju.
Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gadā Jelgavas novadā) – veltīgs sociāls, politisks, valsts darbinieks un ekonomists.
19 gadu vecumā devās uz Austrumprūsiju, lai iegūtu piena audzēšanas pētījumus, pēc tam studēja Zviedru Politehniskajā institūtā, Lauksaimniecības fakultātē (1902-1903), Leipcigas Universitātē, Lauksaimniecības fakultātē (1903-1905), Nebraska Universitātes absolventu, ASV Lauksaimniecības fakultātē, Lincolnā (1909),
1922. gadā un vēlāk organizēja pirmos piena lauksaimniecības kursus Latvijā.
1955. gada revolūcijas laikā tika arestēti un arestēti Pleskavas cietumā, kopš 1906. gada emigrējot Vācijā un ASV.
1917. gada aprīlī ievēlēja Vidzemes provinces viceprezidentu, Tautas padomes locekli (1918-1920), Satversmes asamblejas priekšsēdētāju (1920-1922), visu četru pirmo Saeimas spriedumu vietnieku (1922-1934), četras reizes - ārlietu ministru, vienreiz - piegādes ministru, divreiz - lauksaimniecības ministru, vienreiz - aizsardzības ministru, septiņas reizes - ministru, 1934. gada 15. maijā apturot Saeimas un Satversmes darbu, kura attīstībā viņš bija ieguldījis daudzas savas idejas un uzskatus, 1936. gada 11. aprīlī arī uzņemas Valsts Prezidenta pienākumus, ka viņš izpilda no 1940. gada 21. jūlija, pat kamēr PSRS armija un okupācija iestājās valstī.
1940. gada 22. jūlijā tiek deportēts uz Ziemeļkaukāzu, 1941. gada 5. jūlijā – arestēts, nosūtīts uz tālāku posmu, 1942. gada 20. septembrī – miris ceļā uz Krasnovodska (tagad Turkmenbashy) cietumu, nezināmu apbedīšanas vietu.
Tik ļoti ļoti novērtēts cilvēks, ko pat raksturo galēji, kurš Latvijas valsti vērtēja augstāk nekā jebkas cits.
Lielisks Latvijas vēsturnieks (un arī viņa kritisks biogrāfs) Edgars Dunsdorfs atzīst: “Ir grūti iedomāties, ka ikviens cits varētu būt bijis pirmais Latvijas premjerministrs.
Neapšaubāmi, ka, balstoties tikai uz savām spējām, latviešu jauniešu vidū bija daudz, kas būtu varējis ieņemt šo amatu.
Bet neviens nebija pietiekami drosmīgs, lai ķertos pie adatām. Ulmanis bija tāds drosmīgs.” Un turklāt – visu gadu garumā viņš strādāja.
Valērija Seile (dzimis 1891. gadā Rēzeknes novadā, miris 1970. gadā) – izcila autoritāte pedagoģijā, Latgales sociālais strādnieks, Petrogradas Bestuzhev augstākais sieviešu kurss absolvents, Filoloģijas un vēstures fakultāte (1916), Rēzeknes un Rīgas skolotājs, Latvijas Kongresa organizators, Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces deputāte (viena no sešām sieviešu deputātēm), Daugavpils skolotāju institūta direktore daudzus gadus (1920-1940), skolu grāmatu autore studentiem un skolotājiem.
Francisks Kemps (dzimis 1876. gadā Rēzeknes rajonā) - viens no galvenajiem Latvijas pirmās atdzimšanas iniciatoriem un līderiem (1904–1917), Nacionālās apziņas veidotājs, kurš inflantu, vitebska un citu vārdu vietā ievieto tādus vārdus kā Latgale un Latgalieši mūsu konceptuālajā sistēmā un valodā, bez kura mēs nevaram iedomāties latviešu iedzīvotāju.
Viņš piedalās četros Sanktpēterburgas Katoļu teoloģijas semināra kursos, atstāj, iziet konkursu, studē un iegūst arhitekta-arhitekta profesionalitāti Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtā.
Par studentu periodā savāktajiem rubļiem tiks publicēta pirmā latgaliešu laikraksts "Gaisma", pirmais latgaliešu-valodu žurnāls un vairākas citas publikācijas.
Jau laikraksta ievadrakstā (27.11.1905) viņš mudina:
“Latvijas brāļi! (..) Mums, latviešiem, ir pienācis laiks noņemt mūsu melnā kalpa drēbes, pievienoties citu tautību rindām un teikt: es esmu latvietis, tāpat kā citas tautības, es esmu cilvēks, kā brīva persona!”
Kā rezerves virsnieks viņš cīnījās Galisijas frontē, tika ievainots, viņam tika piešķirts Krievijas valsts ordenis, un viņš strādāja Militārās būvniecības nodaļā.
Pēc atgriešanās Latvijā viņš atbalstīja kultūras un nacionālo autonomiju Latgalē.
Kad Latvijas Nacionālajā armijā ieņem Rēzekne, viņš kļūst par Rēzeknes pilsētas vadītāju, veido Latgales Demokrātisko partiju (1924) ar savu kompātrieti Franci Trasunasu, ievēlē Satversmes asamblejā un 1.septembrī, tiek saukts par jaunās parlamenta aliansi, tad ministrijas inspektoru.
Viņš pabeidz sirds darbu savā dzirnavā netālu no Ludzas - grāmatu "Latgales feāti" (1937).
1949. gadā padomju spēki deportēja šo aktīvo, dziļi mīļoto cilvēku uz Sibīriju, Tomskas reģionu.
Viņam izdodas nokārtot latviešu koloniālo ciemu kolektīvā saimniecībā "Latgolija", pat dabūt veco pirts.
1952. gada rudenī tomēr laukos noķer uguni un tās apdzīvotos periskus.
Juris Pabērzs (dzimis 1891. gadā Daugavpils novadā, miris 1961. gadā) – jurists un rakstnieks, mācījies Petrogradas universitātē, tiesību fakultātē (1912-1917), maģistrs Daugavpils novadā (1917-1918), Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks (1934-1940), savukārt Satversmes asamblejas vietnieks (1920-1922) un Saeimas sekretārs (1928-1934), trīs reizes - tieslietu ministrs, labklājības ministrs, strādā dažādos amatos pēckara periodā.
Oto Nonācs (dzimis 1880. gadā Madonas novadā, miris 1942. gadā) – pēc Valkas semināra skolotājiem absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, Tirdzniecības departamentu Cand. rer. merc., politisko procesu aktīvo žurnālistu, lauksaimniecības un lauksaimniecības problēmu vadītāju, laikrakstu “Latvia” (1905-1914), “Latvijas Vēstnesis” (1925) un citas publikācijas, kas ievēlētas Latvijas Tautas padomei, Satversmes asamblejai, 1. un 2. Saeimai, bet atbalstīja Kārlis Ulamanis autoritāro valdību, kas 1934. gada 15. maijā aptur viņa darbu Satversmes izstrādē.
Fricis Menders (dzimis 1885. gadā, Rīgā) – pētījis lauksaimniecību un likumu Vīnes universitātē (1907-1911) un Bernes universitātē (1911-1912), Briseles Socioloģijas institūtā (1913), Dr.iur., 1905. gada revolūcijas aktīvists, sociāldemokrātu vadītājs, arestēts un izvests uz Sibīriju, Jenisijas provincē, izbēdzis no deportācijas, atgriezies Latvijā, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces deputāte un visi pirmie četri Saeimas sasaukumi Ārlietu un tieslietu komitejā.
Latvijas Centrālās Padomes okupācijas laikā pēc kara darbojas dažādās likumdošanas pozīcijās, līdz 1948. gadā atkal tiek arestēts ar citu antiregulu un nosūtīts uz Mordoviju, miris 1971. gadā Rīgā.
Kārlis Dišlers (dzimis 1878. gadā, Kuldīgas novadā) – ievērojams Latvijas valsts jurists, viens no Latvijas valsts tiesību zinātnes dibinātājiem.
Stādījusi un absolvējusi Sanktpēterburgas Universitāti, Juridiskā fakultāte, sasniegusi izcilus rezultātus, iepazīstinot ar savu pētījumu “Administratīvā tiesu sistēma Francijā un Vācijā”, pēc kura palika Valsts tiesību fakultātes Valsts tiesību nodaļā, lai sagatavotos akadēmiskajam darbam.
No 1917. līdz 1920. gadam – valsts tiesību asociētais profesors Omskā Politehniskajā institūtā, Ekonomikas nodaļā.
1920. gadā aicināts atgriezties Latvijā un kļūt par lektoru atvērtajā Latvijas Universitātē, 1919.gada 28.septembrī Ekonomikas un tieslietu fakultātē – pirmais administratīvās tiesību asociētais profesors, vēlāk arī valsts tiesību profesors, aizstāv Dr.iur. grāds, ievēlēts fakultātes profesors un dekāns, ievēlē 2.Saeimas deputāte, un tajā pilda Izglītības komisijas priekšsēdētāja pienākumus.
Vēlāk gan viņš mēģina juridiski pamatot arī Kārlis Ulmanis īstenoto 1934. gada maija valsts revolūciju.
1941. gadā tiek deportēts uz Krieviju Krasnojarsku, strādā kā sargs, kā arī Tehniskās koledžas skolotājs, atgriežas Latvijā, 1949. gadā tiek nosūtīts atpakaļ uz Sibīriju, kur 1954. gada rudenī viņš mirst...
Plaša un dziļa ir Kārlis Dišlers kā jurists un persona: viņš strādā laikrakstās “Tieslietu ministrijas Vēstnesis”, “Darba tiesības”, “Tautas tiesības”, “Valsts Darbinieks”, “Jurists”, “Skaidrība”, kā arī populārajā laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, raksta dzeju un īsu prozu, tulko literatūras darbus no latviešu valodas krievu valodā.
Un rada fundamentālas esejas: “Angļu parlamenta vēsture”, “demokrātiskās valsts politiskās sistēmas pamats”, “Latvijas autori un to funkcijas” un citas.
Viņš sniedz racionālākos un labākos ieteikumus Latvijas politiskās sistēmas veidošanai un savu spilgtumu kā patriotu un profesionāļu piemērošanai jau pirmajā periodā (valsts desmitgadē – 1928) vērtē optimistiski sasniegtos uzdevumus, kas ir pamatoti:
“Latvijas tauta ir spējusi veidot savu demokrātisko Satversmi, attīstīt un aizsargāt to, un mēs varam būt pārliecināti, ka tauta zina, kā turpināt šo procesu arī turpmāk – Latvijas Republikas turpmāko gadu desmitu un gadsimtu laikā.”
Neapšaubāmi: Latvijas Satversmi veidoja Latvijas inteliģences augstākā pazīme, ļaudis pārstāv bagātīgo kultūru.
Starp tiem ir mūsu lieli intelektuālie strādnieki, Latvijas valsts ideoloģiskie līderi daudzu gadu garumā: Rainis un Aspazija, Kārlis Skalbe, Francisks Trasuns, Andrejs Kurcijs un daudzi citi.
Rainis – Jānis Pliekšāns (dzimis 1865. gadā, Jēkabpils novadā) – Latvijas intelektuālais strādnieks, kas pārstāv augstāko atzīmi, Pēterburgas Universitātes absolventu, Juridiskās fakultātes (1888), strādāja kā advokāts un notārs dažādās vietās, kas bija iesaistīts Latvijas intelektuālo "Jaunā straume" ideoloģiskās kustībās gadsimta beigās, arestēts, deportēts uz bezvalstnieku norēķinu ZiemeļKrievijā (1899-1903), viens no 1905. gada revolūcijas iedvesmotājiem, kopā ar sievu Aspaziju (kopš 1897. gada) izceļoties uz Šveici (1905-1920), sekmēja Latvijas valstiskuma ideju un centās veicināt tautas intelektuālo attīstību, izglītību, demokrātiju visu mūžu, pastāvīgi publicējot Šveices un Vācijas laikrakstus par Latviju un latviešiem, sniedza izcilu ieguldījumu Latvijas dzejā un simboliskajā virzienā, 1919
Viņš ir nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Ir nominēts, bet nav ievēlēts par Satversmes sapulces priekšsēdētāju, tādā veidā raizējas sabiedrība, kuru sadala politiskās partijas.
Izmirst pēkšņi no sirdsdarbības 1929. gadā, Rīgā, Jūrmalā.
Aspazija – Elza Pliekšāne (Rozenberga) (dzimis 1865. gadā Jelgavas novadā) – pirmais lielais latviešu dzejnieks un playwrights, aizrautīgs kustības “Jaunais straume” dalībnieks, viņas dzīves kredo vislabāk izsaka pirmās Latvijas romantiskās drāmas “Vaidelote” raksturs: “Es esmu vētras pulkstenis / Es gredzens thunderstorm!”
1895. gada rudenī viņa vēlas ieiet Zurich Universitātes Medicīnas fakultātē, bet veselības problēmu dēļ ir jāatsakās no šiem plāniem, jo 1896. gadā Rainis ir neatdalāms dzīves pavadonis gan deportāciju laikā, gan miera laikā.
1920. gada pavasarī no Zviedrijas caur Varšavu un Daugavpils abi dzejnieki atgriezīsies Rīgā 10. aprīlī un viņus apsveic tautas demonstrācijas.
Pēc nedēļas ievēlēti par Satversmes sapulces deputātiem.
Satversmes asamblejā dzejnieki ir slinki, lai gan, iespējams, subjektīvi attēlots cits partijas vietnieks Fēlikss Cielēns, viņš kā nodaļas oratoram raksturo Raina nedrošības pakāpi, un Aspazija, kura devusi adresi tikai dažas reizes, bet kuras balss “bija skaļa un skaidra, viņas valoda bija mainīga; viņas runā nevarēja novērot nevienu sentimentu, neveiksmes, ne liriskās piederības.
Viņš runāja kā īsts cīnītājs un nebija kautrīgs, lai uzvarētu pretinieku, izmantojot irony..."
Viņa bija vētras dzejniece, bet ar veselības problēmām un depresiju 1943. gada beigās nomira vien Rīgā.
Andrejs Kurcijs – Kuršinskis (dzimis 1884. gadā Aizputes novadā, miris 1959. gadā) – rakstnieks, sociālais darbinieks, pētījis tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, filozofijā un medicīnā Jena universitātē Vācijā, ieguvis Dr.med. grādu, pēc tam absolvējis Kazaņas Universitātē, Medicīnas fakultātē (1913) un vēl vairāk papildinājis savu izglītību, studējot filozofiju un mākslu Berlīnē.
Nelikumīgās sociālistiskajās organizācijās, kas piedalījās 1905. gada revolūcijā, kļuva par Latvijas Pašregulējošās savienības priekšsēdētāju (1918), kas ievēlēta Tautas padomē, Satversmes asamblejā, Saeimā.
Vairāku modernu dzejoļu un prozas grāmatu autors, ko varas iestādes vajājušas, arestētas, deportētas pēckara periodā (1949).
Brancis Trasuns (dzimis 1864. gadā Rēzeknes novadā, miris 1926. gadā) – mācītājs, apgaismotājs, sociālais darbinieks, mācījies Sanktpēterburgas Katoļu teoloģijas seminārā, Pēterburgas Teoloģijas akadēmijas absolvents, kas kalpojis Daugavpilī, Rīgā, Pēterburgā, deportēts uz Vladimiru, lai piedalītos Latgales iedzīvotāju pamodināšanas kustībā, atgrieztos Sanktpēterburgas seminārā kā augstskolu lektors un profesors (1902).
Latvijas Kongresa organizēšanā (1917. gada aprīlī) piedalās Krievijas impērijas 1. valsts Duma, izmantojot tās lielvaru, atbalsta Latgales atdalīšanos no Vitebskas provinces un pievienošanos pārējās Latvijas provincei.
Rainis secina: “Francijas Trasuns bija pirmais Latvijas iedzīvotājs, kas meklēja un atrada ceļu uz izpratni starp divām mūsu tautas daļām.” Un Valsts Prezidents Jānis Čakste pēc tam, kad 1926. gada aprīlī bija nomiris Francisks Trasuns, teica: “Francijas Trasuns ielika trešo zvaigzni – Latgali – mūsu Latvijas bruņojumu spēkos.” ...Šī bija Latvijas iedzīvotāja – Latvijas Pagaidu zemes padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes asamblejas deputāte, 1. un 2. Saeima.
Kārlis Skalbe (dzimis 1879. gadā Cēsu novadā) – sākumskolas skolotājs, mīlēts rakstnieks, sociālais darbinieks, piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, jau pēc tam atbalstīja neatkarīgā Latvijas ideju, bija spiests vispirms emigrēt uz Zviedriju, tad uz Somiju un vēlāk uz Norvēģiju.
Pēc tam viņš atgriezās dzimtajā zemē, turpināja būt publiski aktīvs, galvenokārt veltīja rakstīšanai un publikācijai, viens no lielākajiem laikraksta “Latvijas Vēstnesis” dibinātājiem un redaktoriem 1920. gada 18. jūlijs – 1925. gada 15. decembris), Latvijas Rakstnieku un žurnālistu darba savienības vadītājs.
Bet Latvijas liktenīgo gadu laikā ir Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces deputāte un pirmie četri Saeimas sasaukumi.
Bet 1944. gada rudenī viņš bija spiests atstāt savas mājas vienā no pēdējām bēgļu laivām un ceļot uz otru Baltijas jūras krastu – Zviedriju, kur 1945. gada pavasarī viņš mira Stokholmā.
...un tā: iepriekšminētie, kā arī daudzi citi (nenoteikt, ka visi simti piecdesmit pieci) Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmes ...
Vienlaikus Rīgā tika parakstīts miera līgums starp Latviju un Krieviju un Brīvības cīņu izbeidzās 1920.gada 11.augusts, tika pieņemts būtiski svarīgs lauksaimniecības reformas likums (daļās no 1920.gada 16.septembra līdz 1922.gada 3.maijam), Bulduru konferencē notiek Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas (ar Ukrainas un Baltkrievijas pārstāvju dalību) par Baltijas Ententes izveidošanu (6.augusts līdz 1920.gada 6.septembrim), tiek izpildīta iedzīvotāju skaitīšana, kas sniedz rezultātus 1,6 miljonu Latvijas iedzīvotāju, Ententes valstis pasludina Latvijas Republiku par jure (26.novembris 1921), Latvija kļūst par Apvienoto Nāciju līgas dalībvalsti, Latvija ievieš savu naudu (3.augusts 1922: LVL 1 – 0,2903226 grami tīra zelta), notiek 1.Saiema vēlēšanas (7./8.oktobris 1922. gada 7. oktobris), stājas spēkā Latvijas Republikas Satversme, 1.
Satversmes sapulces noslēgšanā Jānis Čakste atzīst: “...mēs esam pabeiguši savu darbu.
Mēs nevaram spriest par savu darba kvalitāti, ļaut tautai spriest par to, kā arī nākamajām paaudzēm.
(..) Latvijas tautas pirmie pilnvarotie pārstāvji sevi ir pierādījuši kā spējīgu strādāt parlamentā, un šis darbs ir parādījis rezultātus.
Latvijas valsts ideja, apziņa par Latvijas valsts nepieciešamību ir dziļi nostiprinājusi tās nostāju tautībā.
Es domāju, ka tagad mēs nevaram atrast vienu cilvēku, kurš būtu pret šo ideju par Latvijas valsti.
"Jaunā Latvija, kuras pamatā mēs esam strādājuši divus gadus, attīstīsies, uzplauks un veiksies mūsu nākamajām paaudzēm."
Bet 1922. gada 7. novembrī ar lielgabalu uguni un pirmās Saeimas atklāšanu Jānis Čakste rezultātu vērtē vēl vēsturiskāk: “Patiesi tagad Latvijas jaunā Satversme stājas spēkā Latvijas valstī.
Šī jaunā Satversme ievieš jaunu politisko sistēmu Latvijā, daļēji rada jaunas varas iestādes un precīzāk definē esošās, kā arī jaunās varas iestādes funkcijas.
No šī brīža jaunā konstitūcija ir pamats, uz kura mūsu pārvaldes struktūras un vadītāji var rīkoties labāk un pilnīgāk, nekā līdz šim ir bijis iespējams.
Mēs visi ceram un esam pārliecināti, ka šī jaunā konstitūcija palīdzēs mums vienlaikus padarīt Latviju likumīgu un tiesisku, vienlaikus nodrošinot tautas labklājību un kārtību.
Lai šī jaunā konstitūcija padara Latviju laimīgu un spēcīgu!”
To cilvēku ieguldījums, kuri ir pārliecināti par Latvijas valstiskuma ideju, ir saglabājies Satversmes transkripcijās un tekstā, kas mums ir dārgs mantojums.
Tas ir demokrātiska, uzskatāma un harmoniska valsts un tās pilsoņu dzīves pamats.
Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” redaktors Oskars Gerts (lat. ar visdziļāko cieņu)!